Viņš teica, ka pamatā situācija ostā strādājošajiem uzņēmumiem ir atrisināta, taču turpinās pastiprināta uzraudzība no banku puses, tostarp daļai uzņēmumu ir sarežģījumi ar norēķiniem.
"Latvijā šāda situācija ir pirmo reizi, un nav īsti skaidrs, kam bankām ir jāpievērš uzmanība. Runa ir par uzņēmumiem, kuros prokuratūra ir arestējusi sankcionētajai personai [Lembergam] piederošās daļas un nodevusi citai personai. Sankcionētajai personai nav ietekmes un kontroles uzņēmumā, un tā nesaņem finanšu līdzekļus," teica Landmanis, piebilstot, ka tiek strādāts ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), lai šo situāciju atrisinātu.
Landmanis arī atzina, ja neizdosies atrisināt situāciju ar bankām, attiecīgajiem uzņēmumiem vēlāk varētu parādīties problēmas.
Viņš sacīja, ka bankas gaida skaidrojumu no FKTK par to, kas tieši tām ir jāvērtē uzņēmumos, savukārt FKTK saka, ka pašām bankām tas ir jāizvērtē, tāpēc valda neliels apjukums. "Vajag, lai FKTK iedod skaidrojumu par šīm lietām. Un tad uzņēmumi paši varēs pierādīt, vai tos kontrolē vai nekontrolē sankcionētā persona," teica Landmanis.
Jautāts, vai sankciju dēļ osta zaudē klientus un kravas, Landmanis atbildēja noliedzoši, piebilstot, ka decembrī, tūlīt pēc ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmuma par sankciju noteikšanu, bija satricinājums un daži kuģi nolēma ostā neienākt, bet šobrīd situācija ir atrisināta. "Mēs arī lūdzam, lai valdība vairāk skaidro ārzemju partneriem, ka situācija ir atrisināta," vienlaikus piebilda Landmanis.
Viņš arī norādīja, ka ostā pārkrauto kravu apmērs ir samazinājies, bet tas pamatā ir saistīts ar to, ka pieprasījuma krituma dēļ ostā netiek piegādātas ogļu kravas. "Tas ir saistīts ar tirgus cenu - ogļu pircējvalstīm noliktavas ir pilnas," teica Landmanis.
Savukārt dzelzceļa kravu pārvadātāja SIA Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze aģentūrai LETA teica, ka vienīgās sankciju sekas, ko izjūt uzņēmums, ir tas, ka daļai darbinieku ir sarežģījumi ar darba samaksas saņemšanu, kas, visticamāk, ir saistīts ar konkrētu kredītiestādi. Šāda problēma bijusi gan decembrī, gan janvārī, bet tā ir atrisināta, un darbinieki atalgojumu, lai arī ar novēlošanos, ir saņēmuši.
Arī Bremze uzsvēra, ka šobrīd lielāka problēma ir ogļu kravas, kas pieprasījuma krituma dēļ netiek piegādātas.
Jau ziņots, ka OFAC 2019.gada 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteica sankcijas Lembergam un četrām ar viņu saistītām juridiskām personām - Ventspils brīvostas pārvaldei, Ventspils attīstības aģentūrai, Biznesa attīstības asociācijai un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai.
Reaģējot uz Ventspils brīvostas iekļaušanu sankciju sarakstā, Saeima grozīja likumus, lai Ventspils brīvostu un arī Rīgas brīvostu nodotu valsts pārziņā, bet 17.decembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas rosinājumu dibināt jaunu kompāniju - AS Ventas osta, kas nodrošinās Ventspilī esošās ostas teritorijas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.
Savukārt 18.decembra vakarā OFAC paziņoja par sankciju atcelšanu pret Ventspils brīvostu un Ventspils brīvostas pārvaldi. Ventspils brīvostai noteiktās sankcijas tika atceltas pēc tam, kad Lembergs atkāpās no brīvostas valdes un Latvijas valdība veica darbības, lai pārtrauktu Lemberga ietekmi ostā, izriet no ASV Finanšu ministrijas paziņojuma presei.
Pēc satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) iepriekš vēstītā, pret Lembergu vērstās ASV sankcijas skārušas arī uzņēmumus, kuru pārraudzību Lemberga krimināllietas izskatīšanas laikā prokuratūra un tiesa uzticējusi Šveices advokātam Rūdolfam Meroni.
Kopš 2008.gada joprojām ir spēkā mantas arests Lemberga un viņa dēla Anrija Lemberga 19,52% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventbunkers, 20,16% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Ventspils tirdzniecības osta un vismaz 30,08% patiesā labuma guvēja tiesībām AS Kālija parks. Šīs mantas glabāšanu valsts Ģenerālprokuratūras personā uzdevusi Meroni.
Uldis