Ārzemnieki bez problēmām var apiet ES regulu un nemaksāt uzturlīdzekļus bērniem Latvijā

Uzturlīdzekļu garantiju fonds iespēju robežās palielina pabalstus vientuļajiem vecākiem, tomēr arī to maksimālais apjoms knapi sniedzas pāri 100 eiro robežai, trešdien vēsta laikraksts Diena.Darbspēka migrācija turpinās, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc cīņa ar ārvalstīs mītošiem uzturlīdzekļu nemaksātājiem kļūst arvien aktuālāka. EP regula palīdz risināt konfliktu ES valstīs. Taču, ja alimentu nemaksātājs, kas pārsvarā gadījumu ir bērna tēvs, pārvācas uz dzīvi ārpus ES, tad otram bērna vecākam nākas krietni vien pacīnīties, lai kaut ko panāktu. Izņēmums ir Norvēģija, Ukraina, Albānija, kā arī Bosnija un Hercegovina, ar ko Latvija šajos jautājumos pērn vasarā sāka sadarbību. Tomēr šādi regulējumi palīdz risināt tikai atsevišķus gadījumus, un liela daļa bērnu joprojām paliek aiz borta. Proti, pat ja regula padara vienkāršāku uzturlīdzekļu piedziņu konkrētās valstīs, tā joprojām nelīdz situācijā, ja persona ir bez oficiāliem ienākumiem. Līdz ar to var secināt, ka cīņa pret ēnu ekonomiku ir cieši saistīta arī ar vientuļo vecāku iespējām nodrošināt pienācīgus apstākļus savām atvasēm. Turklāt persona, kas izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas, tikpat labi var pārvākties uz valsti, kas nav ne ES, ne arī jau iepriekšminētās izņēmuma valstis, ar kurām parakstīts līgums Hāgas konvencijas ietvaros. Tādos gadījumos visbiežāk izvēršas bezcerīga cīņa, pat ja alimentu nemaksātājs saņem oficiālus ienākumus.Ar savām bažām pie Dienas vērsās Ieva. Viņa ir Latvijas pilsone, kas apprecējusies ar ārzemnieku, laulībā piedzimuši divi bērni. Vecākais dēls tepat Latvijā nākamgad sāks skolas gaitas. "Pēc desmit gadu kopdzīves nolēmām šķirties, daudzu apsvērumu dēļ tā vairāk bija mana iniciatīva. Sarunājām, ka abi bērni paliks manā aprūpē, tātad alimenti jāmaksā tēvam. Pēc ilgām sarunām viņš nosauca summu, ko būtu gatavs maksāt. Viņa piedāvātais risinājums nenosegtu pat pusi no izdevumiem," stāsta Ieva. "Zinu, ka bērni viņam ir svarīgi, un ceru, ka viņš ar laiku sapratīs pats, ka bērnus aprūpēju un audzinu es, ka tam veltu ne tikai visu savu naudu, bet arī visu laiku."Tomēr salīdzinoši mazā summa, ko bērna tēvs gatavs maksāt, nav visa problēma - viņš atklājis, ka pārvāksies dzīvot uz citu valsti un, visticamāk, atgriezīsies savā dzimtenē, kurai nav nekādu sadarbības līgumu ar Latviju uzturlīdzekļu piedziņas jomā. Sieviete jau konsultējusies ar notāru, kas atklājis, ka tādā gadījumā piedzīt uzturlīdzekļus, pat ja viņam būtu oficiāls darbs, būs visai sarežģīti."Šajā situācijā uzturlīdzekļu piedziņa būs uz pieteicējas pleciem, mums nav sadarbības ar šo valsti," atklāj Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Starptautiskās sadarbības nodaļas juriste Inese Plone. Viņa vēl piesauc Krieviju un ASV, kur šo jomu regulē starpvalstu līgumi. Ar citām valstīm tādu instrumentu nav. Šādās situācijās Plone aicina atrast juridisko pārstāvi konkrētajā valstī, kas palīdzētu orientēties formalitātēs.ES valstu ietvaros regula darbojas samērā nesen - no 2011.gada. Pērn nosūtīti 145 pārrobežu pieteikumi par sprieduma izpildi. Visvairāk pieteikumu fonds sūtījis uz Īriju, Angliju un Vāciju, arī Zviedriju. "Mēs aizsūtām, spriedums tiek pasludināts par izpildāmu šajā konkrētajā valstī, persona tiek aicināta maksāt. Ir lietas, kur personas sāk to darīt, tomēr bieži ir gadījumi, ka tām nav oficiālu ienākumu. Ir gadījumi, kad cilvēks dzīvo no pabalstiem. Tad konkrētās valsts iestāde sniedz savu atzinumu, norādot, ka personai patlaban nav iespēju maksāt uzturlīdzekļus, un fonds izmaksā viņa vietā," stāsta Plone.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 29.aprīļa, numurā!