Ārzemēs strādājošie tautieši pērn uz Latviju atsūtījuši vairāk nekā pusmiljardu eiro


Mazo uzņēmumu darbības atbalstīšana un motivācijas sistēma darba devējiem, kuri sniedz iespējas emigrējušiem tautiešiem - tie ir vieni no nosacījumiem biznesā, kas varētu palīdzēt atgriezties tautiešiem no ārvalstīm. Būtiski ir koncentrēties ne tikai uz tiem, kas jau aizbraukuši, bet domāt, kā motivēt palikt tos, kuri vēl tikai apsver domu par aizbraukšanu. "Turklāt valsts ar savu attieksmi, procedūrām un rīcību nedrīkst pieļaut svārstīgo skaita pieaugumu. Vēl jo vairāk – nebūtu jāpārsteidzas ar aktīvu aicināšanu mājup, pirms nav radīta vide, kurā cilvēki var īstenot savas dzīves ieceres. Nedrīkst pieļaut atkārtotu vilšanās sajūtu tajos, kas reiz aizbraukuši," DB uzsvēra Swedbank vadītājs Latvijā Māris Mančinskis. Lai arī Latvijā pēdējā gada laikā aizvien vairāk diskutē par mūsu tautiešu reemigrāciju, iespējamām darba vietām valsts sektorā, ir daudz un dažādi apstākļi, kas to varētu kavēt, Dienas Biznesam uzsvēra DPA valdes loceklis Sandis Kolomenskis. Jautājums ir par Latvijas konkurētspēju atalgojuma ziņā, jo, piemēram, Kipras tūrisma operators jaunākajam pārdošanas pārstāvim bez speciālās izglītības sola darba algu 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas. Nodokļu slogs Kiprā strādājošiem, kuri saņem līdz 32 000 eiro gadā, ir tikai 18%. Ja salīdzinām ar Latviju, tur arī klimats ir siltāks, līdz ar to zemākas dzīvošanas izmaksas – nav jāmaksā par apkuri, nav jāiegādājas ziemas apģērbs u.tml. 
Ja nespēsim konkurēt ar algu līmeni līdzīgās valstīs kā Kipra, tad ar izmaiņām pabalstos neko nespēsim, piebilda Kolomenskis. 
Plašāk lasiet rakstos Vairāk nekā
 pusmiljardu eiro…
 un _Sviras ir vairākas, 
bet tās ir jādarbina
 laikraksta Dienas Bizness _trešdienas, 25. februāra, numurā!