"Mūsu ārpolitika būs par valsts politiskās un ekonomiskās konkurētspējas attīstību. Tā būs par drošības un transatlantiskās saites stiprināšanu. Tā būs par būs gatavošanos prezidentūrai ES Padomē. Tā būs par Baltijas jūras reģionu. Un tā būs par sadarbību un atbalstu mūsu tautiešiem ārzemēs," sacīja ārlietu ministrs.
Ministra runu un Saeimas deputātu debates noklausīties parlamentā ieradies liels skaits interesentu. Ārpolitikas debates vēro arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un ārvalstu diplomāti.
Runas sākumā ministrs pievērsās Latvijai nozīmīgiem starptautiskās politikas notikumiem - Sīrijai, Irānai, Afganistānai, kā arī kiberdraudiem, kuri kļūst aizvien aktuālāki. Nozīmīgu vieta aktualitāšu virknē tika atvēlēta arī aktuālajai situācijai Ukrainā. "Šajās dienās Kijevas ielās notiek sadursmes starp protestētājiem un tiesībsargājošām iestādēm, kas novedušas pie asinsizliešanas, kam esam izteikuši stingru nosodījumu. Ukrainas politiskai vadībai jādara viss iespējamais, lai atrisinātu politisko krīzi valstī miermīlīgā ceļā, iesaistot dialogā visas ieinteresētās puses." Situācijas eskalācijas gadījumā ministrs neizslēdza ES bargāku signālu un ierobežotas sankcijas.
Jau ierasti ministrs uzsvēra, ka šī brīža ekonomiskā attīstība lielā mērā ir balstīta uz eksporta pieaugumu, un jaunajos tirgos politiskajam atbalstam ir būtiska loma. Viņš solīja turpināt darbu, veidojot nepieciešamo politisko bāzi ekonomiskās sadarbības attīstīšanai. Lai veicinātu ekonomisko konkurētspēju, Latvija šogad atvērs vēstniecības Indijā un Apvienotajos Arābu Emirātos.
Ārējās drošības jomā Latvija iestāsies par ciešākām transatlantiskajām saitēm, aicinot ASV nostiprināt savu klātbūtni Eiropā, kas ir visas Eiropas drošības stūrakmens. Arī šogad septembrī gaidāmajā NATO samitā, kas notiks Lielbritānijā, prioritāte būs nostiprināt alianses kolektīvo drošību. Alianses diskusijās par paplašināšanos Latvija turpinās uzstāt uz atvērto durvju politiku, kas balstīta uz trīs principos - katra kandidātvalsts tiek vērtēta individuāli, balstoties uz reformu īstenošanu, paplašināšanās vairo alianses drošību un nevienai valstij ārpus NATO nav veto tiesību.
Liela daļa ministra uzrunas bija veltīta nākamajā gadā gaidāmajai Latvijas prezidentūrai ES Padomē. "Jau šobrīd mūsu balss ir ieguvusi lielāku svaru saistībā ar tuvojošos prezidentūru," teica ministrs un pateicās visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām par nesen noslēgto vienošanos par prezidentūras sagatavošanu un īstenošanu. "Tas apliecina visu politisko spēku briedumu un apņemšanos virzīt Eiropas politiku, meklējot labāko veidu, kā nodrošināt mūsu valsts intereses."
Kā divas prezidentūras prioritātes Rinkēvičs minēja Austrumu partnerību un Centrālāziju. "Sadarbības attīstība ar Austrumu partnerības valstīm sniedz Latvijai iespējas veicināt savu ekonomisko labklājību, attīstīt jaunus projektus transporta, enerģētikas, izglītības un kultūras sfērās." Rinkēvičs bilda, ka Viļņas samits atvēris jaunu lappusi ES attiecībās ar Austrumu partnerības valstīm, un, lai arī asociācijas līgums ar Ukrainu samita laikā netika noslēgts, durvis tālākai sadarbībai starp ES un Ukrainu paliek atvērtas. "Esmu pārliecināts, ka Ukrainas nākotne ir ciešā sadarbībā ar Eiropas valstīm, pie kurām Ukraina un tās tauta ir piederīga gadsimtiem, tādēļ Ukrainas valdībai un tautai novēlu pieņemt lēmumu, kas atbilst tās patiesajām ilgtermiņa interesēm."
Gatavojoties prezidentūrai, iezīmējušās vairākas prioritātes attiecībās ar Austrumu partneriem, proti, tālāka ekonomisko sakaru veicināšana un perspektīvā integrācija kopīgajā ES ekonomiskajā telpā, brīvas ceļošanas zonas tālāka paplašināšana un pilsoniskās sabiedrības iesaiste.
Attiecībā uz otro būtisko prezidentūras virzienu - ES ciešāko iesaisti Centrālāzijas reģionā un Afganistānā, ministrs sacīja, ka šajā kontekstā vēlas uzsvērt tādas prioritātes Centrālāzijas reģionā kā robežu drošības stiprināšana, cīņa pret terorismu, ekonomisko saišu attīstība, reģiona valstu sadarbība ar Afganistānu, izglītība, energoefektivitāte, kā arī atbalsts likuma varas un labas pārvaldības stiprināšanai. Rinkēvičs arī norādīja uz nepieciešamību atbalstīt Centrālāzijas valstu centienus pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai.
Tāpat runā tika pievērsta sadarbība Baltijas jūras reģionā. "Latvijas iestāšanās eirozonā ir ģeopolitiski svarīgs solis, un nākamajā gadā mēs ceram sveikt arī Lietuvu. Taču ne mazāk svarīga ir enerģētiskā drošība, piegāžu diversifikācija, transporta sakari - tas mūs vēl vairāk nostiprina eiroatlantiskajā telpā."
Ministrs uzrunā pieskārās arī Latvijas attiecībām ar Krieviju, norādot, ka no vienas puses divpusējā praktiskajā sadarbībā vērojama pozitīva dinamika, bet tajā pašā laikā Krievija turpinājusi periodiski nākt klajā ar nepamatotu kritiku un neobjektīviem vērtējumiem. "Īpaši dīvaina šī kritika šķiet uz negatīvo tendenču fona pašā Krievijā. Likumi, kuri ir klajā pretrunā ar Krievijas Federācijas starptautiskajām saistībām, demokrātijas un likuma varas principu ignorēšana, pieaugošās ksenofobijas tendences pašā Krievijā raisa nopietnas bažas ne tikai Latvijā, bet arī visā ES." Latvija savu pieeju attiecībām ar Krieviju definēja jau iepriekšējā ministra ziņojumā, proti, tām jābūt balstītām uz abpusēju izdevīgumu un savstarpēju cieņu.
Salīdzinoši lielu daļu uzrunas laika Rinkēvičs veltīja sadarbībai ar diasporu ārbalstīs. "Mēs darām un darīsim visu iespējamo, lai palīdzētu Latvijas valsts piederīgajiem ārzemēs saglabāt saikni ar Latviju un latvisko identitāti, kā arī iesaistītes mūsu valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē."
Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gadā. Izmaiņas Saeimas Kārtības rullī, kas paredz ārpolitikas debašu rīkošanu, tika veiktas 2010.gada rudenī. Ārlietu debates tiek rīkotas Latvijas starptautiskās atzīšanas dienai (26.janvārim) tuvākajā Saeimas sēdē. Sēdes sākumā deputātus par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā uzrunā ārlietu ministrs, bet pēc tam tiek atklātas debates.