"Šis ir īpašs jautājums Latvijai. Mūsuprāt, ļoti svarīgi, ka nacistu un komunistu noziegumi netiek noliegti. Krievijai pašai ir problēmas ar vēsturi. Nav pareizi, ka Krievijas politiķi reaģē uz Latvijas iekšējām lietām," aģentūrai LETA norādīja Kalniņš.
Kalniņš neuzskata, ka minētie likuma grozījumi ietekmēs Latvijas un Krievijas attiecības. "Tā ir tikai vārdu apmaiņa," sacīja politiķis, "Krievijā ir viena problēma - daudzi nav atdalījuši Krieviju no PSRS. Krievu tauta nav vainīga pie tā, ko nodarīja komunisti."
Arī Ārlietu ministrija (ĀM) uzskata, ka ir svarīgi Krievijai objektīvi izvērtēt un pieņemt savu vēsturi. "Pagātnes nodarījumu atzīšana ir pamats, uz kā varam būvēt cieņpilnas attiecības un veidot ciešu sadarbību, lai veiksmīgi atbildētu nākotnes izaicinājumiem," aģentūrai LETA pauda ĀM preses sekretārs vēstnieks Kārlis Eihenbaums.
Eihenbaums sacīja, ka ĀM pagaidām nevar komentēt likuma grozījumu projekta saturu, jo to vēl izstrādā, bet "vienlaicīgi un diemžēl Krievijā ir pieņemti daudzi likumi, kuri, diplomātiski izsakoties, ir ļoti neviennozīmīgi vērtējami. To norādījuši daudzi autoritatīvi eksperti".
"Attiecībā uz Krievijā dzirdamajiem apvainojumiem Latvijai par nacisma reabilitāciju esam vairākkārt stingri pauduši nostāju, ka šādi spriedelējumi ir absurdi. Minētais grozījumu projekts paredz sodu ne tikai par PSRS, bet arī par nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu un apšaubīšanu," atgādināja Eihenbaums.
ĀM norāda, ka Latvijas 20.gadsimta vēsturē ir bijuši daudzi dramatiski notikumi, to skaitā PSRS un nacistiskās Vācijas okupācijas. Abas okupācijas Latvijas cilvēkiem ir nesušas piespiedu mobilizācijas, represijas, izsūtīšanas. PSRS okupācijas rezultātā Latvija zaudēja savu valstiskumu, kuru spēja atgūt vien 50 gadus vēlāk. "Latvija neapstrīd Krievijas tautas ieguldījumu sabiedroto uzvaras pār nacismu kaldināšanā. Vienlaikus nav iespējams noliegt padomju totalitārā režīma nesto postu daudzām Krievijas kaimiņvalstīm un tautām," uzsvēra Eihenbaums.
Jau ziņots, ka Saeimas Juridiskā komisija otrdien virzīšanai trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz sodīt arī ar brīvības atņemšanu par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latviju īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu.
Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma virsvadības jautājumos Konstantīns Dolgovs norādījis, ka Latvijas likumprojekts, kurā paredzēta kriminālatbildība par padomju okupācijas noliegšanu, ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām. "Likumprojekts par kriminālatbildības ieviešanu Latvijā par "nacistiskās un padomju okupācijas noliegšanu" ir pretrunā ar starptautisko tiesību normām. (..) Tas ir turpinājums aplamajai valsts politikai, kuru īsteno Latvija, lai slavinātu nacismu un visu, kas ar to ir saistīts," tviterī ierakstījis Dolgovs.
Vairāki Krievijas Valsts domes deputāti jau iepriekš pauduši neapmierinātību ar ierosinājumu Latvijā kriminalizēt padomju okupācijas noliegšanu.
Tikmēr Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs paziņojis, ka attiecīgais likumprojekts uzskatāms par "nacisma un tā atbalstītāju politisku reabilitāciju un Otrā pasaules kara iznākuma pārskatīšanu".
Sašutumu paudis arī odiozais Krievijas politiķis Vladimirs Žirinovskis, pieprasot atsaukt Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu.
Pēc Žirinovska sacītā, Latvijas varasiestādes rīkojoties zemiski, jo "mēs viņus un visu Eiropu izglābām no fašisma".
Tikmēr Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas priekšsēdētājs arī izteicis ierosinājumu ar likumu aizsargāt Krievijas vēsturi un "mūsu viedokli par vēsturiskajiem notikumiem".
"Iespējams, mums vajag aizdomāties par to, lai pieņemtu likumu, kas aizsargātu mūsu vēsturi un mūsu viedokli par vēsturiskajiem notikumiem, jo gan ārvalstīs, gan arī pašā Krievijā ir daudzi, kas vēlas to izkropļot," uzskata Puškovs.
Savukārt Krievijas parlamentā pašlaik tiek izskatīts likumprojekts par nacisma reabilitācijas sodīšanu, kurā iekļauts arī aizliegums kritizēt PSRS armijas darbības, par ko draudēs naudassods līdz 300 000 rubļu (6316 eiro) un trīs gadus ilgs cietumsods.
Dokumenta versijā, ar kuru iepazīstināti žurnālisti, paredzēti kriminālsodi par Nirnbergas tribunāla konstatēto faktu noliegšanu, kā arī par atzinīgu vērtējumu paušanu par tribunāla konstatētajiem noziegumiem un par apzināti melīgu PSRS apsūdzēšanu par noziegumu pastrādāšanu Otrā pasaules kara laikā.