Iekšlietu ministrija norāda, ka pastāv gadījumi, kad personas ir šķērsojušas Latvijas - Baltkrievijas robežu, un pirms viņu "atgriešanas Baltkrievijā" tās lūdz robežsardzi rast iespēju izsniegt tām pārtiku, piemēram, sausās uzturdevas komplektus un pirmās nepieciešamības preces, piemēram, higiēnas preces, lai jau tālāk šīs personas no Baltkrievijas lidostas dotos uz savām mītnes valstīm. Starp minētajām personām ir arī sievietes ar mazgadīgiem bērniem.
Līdz ar to valdība atbalstīja grozījumus rīkojumā, paredzot, ka ārkārtējās situācijas laikā personai, kura ir nelikumīgi šķērsojusi Latvijas - Baltkrievijas robežu, pirms tās atgriešanas Baltkrievijā, robežsardze, ja tas ir nepieciešams, izsniedz pārtiku un pirmās nepieciešamības preces.
IeM apgalvo, ka minēto personu skaits uz doto brīdi nav zināms un Publisko iepirkumu likumā noteiktās robežvērtības nav sasniegtas. Tomēr šo personu skaitam palielinoties, robežsardze var saskarties ar nepieciešamību rīkot iepirkuma procedūru, lai nodrošinātu personas, kuras ir nelikumīgi šķērsojušas Latvijas robežu, pirms to atgriešanas Baltkrievijā, ar pārtiku un pirmās nepieciešamības precēm.
Saskaņā ar rīkojumu par ārkārtējo situāciju, robežsardze, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts policija izmanto to rīcībā esošos līdzekļus un procedūras, lai atturētu personas no robežas nelikumīgas šķērsošanas. Patlaban tiesību akti neregulē medicīniskās palīdzības sniegšanu minētajām personām, tomēr līdz šim ir konstatēti gadījumi, kad šāda palīdzība bijusi nepieciešama.
Līdz ar to rīkojumā ir izdarīts grozījums, nosakot, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un valsts un pašvaldību stacionārās ārstniecības iestādes pēc Valsts robežsardzes lūguma nodrošina nepieciešamo medicīnisko palīdzību personām. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir tiesības veidot un aprīkot papildu brigādes nepieciešamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, tai skaitā šo personu veselības stāvokļa novērtēšanai.
Plānots, ka šīs papildu funkcijas nodrošināšanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests veidos papildu brigādi, kas pēc robežsardzes lūguma ieradīsies pierobežā un primāri novērtēs personu veselības stāvokli. Atkarībā no novērtēšanas rezultātiem tiks sniegta palīdzība uz vietas, savukārt dzīvībai un veselībai kritiskās situācijās - persona tiks nogādāta stacionārajā ārstniecības iestādē.
Valdība otrdien nolēma, ka Valsts robežsardzē un Valsts policijā strādājošajiem darbiniekiem, kuri īsteno valdības rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde norāda, ka patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" paredzētā infrastruktūra nav pietiekama, lai pie pašreizējās centra noslodzes visiem izmitinātajiem patvēruma meklētājiem būtu iespēja sagatavot nepieciešamo ēdienu.
Minētais varot radīt sadzīviskus konfliktus izmitināto starpā, kas jau tā atrodas spriedzes apstākļos, gaidot patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kā arī risku, ka netiek nodrošināts ar ES direktīvu noteiktais.
Kopumā IeM atzīmē, ka patvēruma meklētāji ir no dažādām valstīm un ir ar dažādu dzīves pieredzi un izglītības līmeni, un bieži vien viņiem nav izpratnes, ka attiecīgās sadzīves iekārtas būtu jālieto kā gādīgam saimniekam. Līdz ar to iekārtas tiek nolietotas straujāk kā parasti.
Tāpat IeM norāda, ka katrs patvēruma meklētājs, kas ierodas centrā, ievērojot pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī, tiek ievietots karantīnā.
Līdz ar to minētajām personām ir nepieciešams nodrošināt ēdināšanu trīs reizes dienā, jo šie patvēruma meklētāji nevar atstāt patvēruma meklētāju izmitināšanas telpas. Savukārt tām personām, kuras vairs neatrodas karantīnā, tiktu izmaksāta Ministru kabineta noteikumos paredzētā uztura un dienas nauda trīs eiro apmērā dienā un nodrošināta ēdināšana vienu reizi dienā.
Vienlaikus, nodrošinot ēdināšanu vienu reizi dienā, tiks saglabāts paredzētais uztura un dienasnaudas apmērs, ievērojot, ka kopš brīža, kad tas tika noteikts 2016.gada 12.jūlijā, tas nav mainījies, neskatoties, ka patēriņa cenas kopš tā brīža ir augušas.
Ņemot vērā minēto Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošinās patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā ievietoto personu apgādāšanu ar pārtiku.
Izdevumus, kas saistīti ar rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu, tajā skaitā piemaksu par virsstundu darbu, ēdināšanu segs no šim mērķim attiecīgajai iestādei piešķirtajiem valsts budžeta un ārvalstu finanšu palīdzības finansēto projektu līdzekļiem, bet nepietiekamības gadījumā - no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Lai nodrošinātu piemaksu par nakts darbu, piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, segtu komandējumu izdevumus, nodrošinātu iztiku personām, kuras nelikumīgi šķērsoja robežu, uztura un dienasnaudu patvēruma meklētājiem, ēdināšanas izdevumus personām, kuras atrodas karantīnā, šogad varētu būt nepieciešami 1,5 miljoni eiro.
Šis Iekšlietu ministrijai prognozētais nepieciešamais finansējums ir tāds, kuru nav iespējams segt no attiecīgajām iestādēm piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Jau ziņots, ka kopš 10.augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 770 cilvēki.
Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizvadītajā diennaktī aizturēto cilvēku nav.
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ nav liegta valsts robežas šķērsošana 25 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 377 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.