Nereti pašvaldības, optimizējot savu izglītības iestāžu tīklu, izvēlas mazās skolas pievienot kādai no lielākajām, un tās kļūst par filiāli jeb, oficiāli runājot, izglītības programmu īstenošanas vietu. Tā noticis arī Subatē – mazā pilsētiņā pie pašas Lietuvas robežas. Pie skolas durvīm jau kopš 2018. gada 1. septembra ir plāksnīte ar uzrakstu "Ilūkstes Raiņa vidusskola".
Pērn to skāra vēl vienas izmaiņas – tajā ir ne vairs deviņas, bet gan sešas klases. Skolēnu skaitam nokrītoties līdz 26, skolas kolektīvs bažījas, ka nākamais pašvaldības lēmums pieliks punktu skolas pastāvēšanai.
Palēnām iztukšojas
Subatē skolai ir senas saknes. Tā ir pirmā vieta Augšzemē, kur no 1682. gada var mācīties arī zemnieku bērni. Vienu gadu skolēnu vidū ir arī Lašu mācītāja dēls, tautā iesaukts par Veco Stenderu. Līdz Pirmajam pasaules karam Subatē ir pat četras skolas – latviešu, lietuviešu, ebreju un krievu –, bet pēc kara tiek izveidota Subates vidusskola. Pēc Otrā pasaules kara darbojas divplūsmu pamatskola, bet 2001. gadā tā pārtop par latviešu skolu. 2018. gads atnes nākamās pārmaiņas – Ilūkstes novada pašvaldība nolemj Subates un Eglaines pamatskolu pievienot Ilūkstes Raiņa vidusskolai, kurai vēl bez šīm abām tiek arī Ilūkstes 2. vidusskola. Šāds modelis noturas līdz 2020. gada 1. septembrim, kad Eglaines filiāle tiek slēgta un vēl vienā skolas ēkā, kas celta pirmās brīvvalsts laikā, bērnu balsis vairs neskan.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 2. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!