Ar skolas zināšanām dzīvē

Pēc vēsturiskā lēmuma pieņemšanas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) paziņoja, ka tā bija viņa pēdējā valdības sēde, jo jau trešdien viņš dosies uz Briseli, lai ieņemtu Eiropas Parlamenta (EP) deputāta krēslu, vēsta aģentūra LETA. Politiķim amats pienākas no Vienotības ievēlētā Arta Pabrika (AP) vietā pēc tam, kad Pabriks kļuva par 13. Saeimas deputātu.

Iesaistās visi

Izglītības satura un mācīšanas pieejas pārskatīšanas mērķis ir mazināt šobrīd dominējošo sadrumstalotību un fragmentārismu, pasīvu, no reālās dzīves situācijām atrautu zināšanu apguvi, izolētu prasmju attīstību. Jaunā standarta ieviesēji cer, ka jaunā pieeja skolēnos attīstīs XXI gadsimtam svarīgās kompetences, lai skolā iegūtās zināšanas un prasmes spētu veiksmīgi pielietot dažādās dzīves situācijās. 

"Mēs esam raudzījušies, lai tiktu ievērotas kopējās intereses un vajadzības, primāri fokusējoties uz to, ko mēs vēlamies sniegt skolēniem, lai viņi kā personības spētu veiksmīgi realizēt savus dzīves plānus, veidot pārtikušu sabiedrību un veiksmīgu valsti. Pamatizglītības standarts nosaka pamatprincipus, lai skolēni iegūtu labu un laikam atbilstošu izglītību arī 2030. gadā un tālākā nākotnē. Tas sniedz daudz plašākas iespējas piemērot mācību programmas un pieeju mainīgai pasaulei, nekā tas bijis līdz šim," pauž Šadurskis.

Izglītības un zinātnes ministrija uzsver, ka jaunais pamatizglītības saturs veidots ar līdz šim plašāko pedagogu iesaisti. Tā izstrādē un pilnveidē dažādā veidā un apjomā iesaistījušies ap 300 praktizējošiem Latvijas pedagogiem, augstskolu mācībspēkiem, bet jaunās pieejas aprobācijā – vairāk nekā 100 pilotskolu. Četru mēnešu ilgajā sabiedriskajā apspriešanā par plānoto reformu iesaistījās vairāk nekā 11 000 izglītības jomā strādājošo un mācību jomu koordinatoru. 

Atsevišķi jautājumi tomēr izraisīja asas diskusijas ne tikai dažādu organizāciju, bet arī sabiedrības vidū. Skaļākā no tām bija par plānoto literatūras stundu skaita samazinājumu 7.–9. klašu grupā, kas paredzēja vienas literatūras mācību stundas samazināšanu nedēļā vienu gadu. Tomēr pēc Rakstnieku savienības un Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas iebildumiem rasta iespēja literatūras mācību stundu skaitu attiecīgajā klašu grupā saglabāt līdzšinējā apmērā. 

Valdības sēdes laikā otrdien no vairākām pusēm izskanēja iebildumi arī par plānoto mūzikas stundu skaita samazināšanu. Lai arī Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks uzsvēra, ka kultūras izpratnes un pašizaugsmes mākslas mācību jomā kopējais stundu skaits ir palielinājies, nozares pārstāvji pauda bažas, ka lēmums par mūzikas stundu skaita samazināšanu 4.–6. klašu grupā var pat apdraudēt Dziesmu svētku nākotni. Arī kultūras ministre Dace Melbārde (NA) norādīja, ka mūzikas stundu skaita samazināšana nav pieļaujama, un Ministru kabinets lēma – tas paliks iepriekšējā apmērā.

Iebildumus bija raisījis arī jaunā mācību priekšmeta "Drāma" nosaukums, tādēļ valdības apstiprinātajā jaunā pamatizglītības standarta gala variantā šis priekšmets ir pārdēvēts par "Teātra māksla".