Izveidojas konfliktsituācijas, par kurām to ierosinātāji nereti informē arī savus sociālo tīklu sekotājus. Šādos stāstos par sliktajiem parasti tiek pataisīti tieši tirdzniecības vietu darbinieki, kuri pilda savus pienākumus. Vietās, kur nav apsargu, obligātajai maskas prasībai izsekot līdzi ir grūtāk. Kā novēroja Diena, mazajos veikalos, kur nav atsevišķas fiziskās apsardzes, pārdevēji ne vienmēr aizrāda masku nevilcējiem vai tās nepareizi nēsājošajiem, un nereti tās zem deguna pastumtas arī pašiem tirdzniecības vietu darbiniekiem. Īpaši bieži šāda parādība novērojama veikalos ārpus Rīgas vai nostāk no galvaspilsētas centra.
Dažāda platība
Tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem jāspēj nodrošināt pietiekami daudz prasību, lai tiktu ievēroti visi nepieciešamie epidemioloģiskās drošības pasākumi. Bez sejas aizsegu nēsāšanas pašiem veikalu darbiniekiem un apmeklētāju kontrolēšanas līdz šim tirdzniecības vietās bija jādomā arī par to, cik pircēju drīkst ielaist. Tirdzniecības pakalpojuma sniedzējam vienam apmeklētājam jānodrošina ne mazāk kā trīs kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības.
Diena tomēr novēroja, ka atsevišķās tirdzniecības vietās šī prasība sagādāja problēmas. Piemēram, pie kāda no pārtikas ķēžu veikala durvīm Rīgā visai ilgu laiku stāvēja paziņojums, ka tajā vienlaicīgi var uzturēties tikai trīs personas. Veikala apsargs vairāk par trim cilvēkiem reizē iekšā patiešām nelaida, aiz trešā apmeklētāja durvis aizslēdzot no iekšpuses. Tādējādi ārpusē pie veikala visai bieži veidojās līdz desmit cilvēkiem gara rinda. Tajās distanci starp pircējiem, protams, neviens neuzraudzīja. Pēc kāda laika šajā veikalā vienlaikus ļāva uzturēties jau astoņiem pircējiem, bet vēl pēc vairākām dienām – jau 11.
Jāpiebilst, ka pie veikala ieejas joprojām stāv apsargs, kas uzrauga ienākošo un izejošo klientu skaitu veikalā. Tomēr par masku nepareizu nēsāšanu apsargs vai pārdevējas reizēs, kad veikalu apmeklēja Diena, gan nevienam pircējam neaizrādīja. Maska zem deguna bieži vien bija pastumta arī pašam apsargam, bet pārdevējām tādas nebija vispār. Tiesa, starp pārdevēja vietu un klientu ir caurspīdīga aizsargsiena.
Attiecībā uz veikalu turpmāku darbību Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA) paziņoja, ka valdības partneriem rosinās atteikties no līdzšinējo ierobežojumu piemērošanas pēc veikala kvadratūras, tā vietā nosakot ierobežojumus cilvēku skaitam konkrētā telpā. Tāpat tiks rosināts brīvdienās ļaut strādāt tikai pirmās nepieciešamības preču veikaliem neatkarīgi no tirdzniecības vietas platības. Šobrīd noteikts, ka brīvdienās nedrīkst strādāt veikali, kuru platība ir lielāka par desmit tūkstošiem kvadrātmetru, bet tirdzniecības centros drīkst strādāt noteiktu kategoriju veikali.
Tikmēr ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) rosinājis pārskatīt noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus tirdzniecības nozarei, paredzot samazināt maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu attiecībā uz tirdzniecības vietu platību, vienlaikus ļaujot strādāt visiem tirdzniecības centros esošajiem veikaliem arī brīvdienās un svētku dienās. Valdības sēde, kurā ministri lems par turpmākiem ierobežojumiem, kas cita starpā skars arī tirdzniecības vietas, notiks šodien.
Maska uz zoda
Jautājums par kvadrātmetriem gan nav vienīgais, par kuru jādomā tirdzniecības vietās. Daudz uzskatāmāka prasība ir sejas aizsegu nēsāšana. Tie obligāti jālieto ne tikai apmeklētājiem, bet arī darbiniekiem, ja vien viņu darba vieta nav norobežota ar fizisku barjeru.
Lai arī masku lietošana gandrīz visās sabiedriskajās vietās kā obligāta ir noteikta jau kopš oktobra pirmās puses, sodu par prasības neievērošanu pārkāpējam var piemērot tikai no 20. novembra. Tādas tiesības ir Valsts policijai (VP) un pašvaldības policijai. Dienu ātrāk stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas aizliedz apkalpot cilvēku, kurš nelieto vai nepareizi lieto mutes un deguna aizsegu.
Pēc lēmumiem par soda piemērošanu saistībā ar sejas aizsegu vilkšanu vai nevilkšanu masku nēsātāju skaits sabiedriskajās vietās patiešām šķietami palielinājās. Tiesa, ievērojami liela iedzīvotāju daļa tās joprojām nēsā nepareizi un arī nedroši. Visbiežāk redzamā kļūda – ar masku tiek aizsegta mute, bet ne deguns. Kā novēroja Diena, šādu kļūdu – apzināti vai neapzināti – biežāk pieļauj pusmūža vecuma cilvēki. Turpretim visās vecuma grupās bieži novērota kļūda saistīta ar vienreizējo masku daudzkārtēju lietošanu. Uz ielām un sabiedriskā transporta pieturās bieži manāmi iedzīvotāji ar zem zoda pastumtu vienreizlietojamo masku, kura atkārtoti tiek uzlikta, iekāpjot transportā vai apmeklējot kādu sabiedrisko vietu, kur mutes un deguna aizklāšana ir obligāta.
Iedzīvotājus ar maskām zem deguna visai bieži var novērot arī veikalos. Lai arī teorētiski šādi masku nēsātāji nedrīkstētu pakalpojumu saņemt vispār, tirdzniecības vietu darbinieki pret viņiem tomēr šķiet pieļāvīgāki. Tādu skatu Diena manīja arī iepirkšanās centrā Domina. Tā dēvētajā Melnajā piektdienā, 27. novembrī, dienas vidū apmeklētāju skaits bija pārsteidzoši neliels, tomēr maskas bija pārsvarā visiem apmeklētājiem. Tiem nedaudzajiem, kuri tirdzniecības centrā bija bez maskas, apsargs atgādināja par nepieciešamību tādu uzlikt. Tai pat laikā apmeklētāju, kuriem maska bija tikai nedaudz priekšā mutei, bet deguns ārā, skaits bija visai liels, bet iepirkšanās, pēc Dienas novērojumiem, viņiem liegta netika.
Tomēr jāuzsver, ka šāda veida skati pavisam noteikti nav novēroti tikai Dominā. Piemēram, daudzu iedzīvotāju sašutumu sociālajos tīklos raisīja lielais iedzīvotāju daudzums tirdzniecības centrā Spice jau pieminētajā 27. novembrī. Spriežot pēc iedzīvotāju novērojumiem, arī šeit bijusi pietiekami liela daļa, kam maska zem deguna nav bijis šķērslis, lai varētu iepirkties. Jāmin, ka Dominā šajā datumā bija vieglāk ievērot arī nepieciešamo divu metru distanci starp iedzīvotājiem.
Iespējams, ka pirmšķietami mazāk aizrādījumu par masku nepareizu nēsāšanu saistīti ar to, ka tirdzniecības vietās bieži vien manāmi arī darbinieki, kuriem maskas atrodas tikai uz mutes vai ir nostumtas uz zoda, neaizklājot ne muti, ne degunu. Šeit jāņem vērā arī fakts, ka veikalu darbiniekiem darbā jāatrodas vairākas stundas, kamēr pircējus tirdzniecības vietās bez liekas vajadzības aicina neuzkavēties pārāk ilgi. Tomēr fakts, ka strādāšana maskā vairākas stundas kādam, iespējams, var būt apgrūtinoša, nemaina to, ka šāda prasība ir obligāta arī veikalu darbiniekiem.
Valsts policijā Dienai skaidro, ka VP atbilstoši savai kompetencei uzrauga, vai tiek ievēroti valstī noteiktie epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Policija šobrīd kontrolē pašizolācijā esošas personas – cilvēkus, kas atgriezušies no valstīm, kurās ir augsta Covid-19 saslimstība. Savukārt karantīnā, kā arī stingrā izolācijā esošo kontrole ir Veselības inspekcijas pārziņā.
VP reaģē gan uz saņemto informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, gan arī veic atsevišķas mērķtiecīgas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tiek ievērotas noteiktās drošības prasības, piemēram, obligātā mutes un deguna aizsega lietošana. Tas tiekot darīts gan lielajos tirdzniecības centros, gan mazākos veikalos.
Gadījumos, kad pārkāptas epidemioloģiskās drošības prasības un ārkārtējās situācijas laikā noteiktie ierobežojumi vai aizliegumi, fiziskām personām sods var sasniegt 2000 eiro, juridiskām personām – 5000 eiro. Tiesa – par masku nelietošanu maksimāli piemērojamais sods ir 50 eiro.