Rekonstrukcijas darbi Operāciju blokā sākti 2011. gada beigās, šajā laikā tā zāles ar aprīkojumu pārvietojot uz citām pielāgotām telpām. Lai gan oficiālā rekonstruētā bloka atklāšana bija tikai piektdien, pirmās operācijas plānotas jau pirmdien. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga stāsta, ka ar šo soli iespējams pāriet jaunā kvalitātes līmenī un ievērojami palielināsies arī kapacitāte. Iepriekš 16 operāciju zālēs palīdzību varēja sniegt 13 000 pacientu gadā, tagad 22 zālēs - 20 000. Turklāt tagad beidzot ir mūsdienīga infrastruktūra, no kuras iegūst gan pacienti, gan mediķi.
Vecajā Gaiļezera Operāciju blokā nopietni remontdarbi nebija veikti kopš 1979. gada, tāpēc telpas un to infrastruktūra bija novecojušas un vairs neatbilda prasībām. Tagad divos stāvos izveidotas 22 daudzfunkcionālas operāciju zāles. Runa gan nav tikai par skaistām telpām, domāts ir par paaugstinātu pacientu drošību, modernu tehnoloģiju pieejamību, kā arī komfortabliem darba apstākļiem personālam. Daudzās zālēs notiekošo ir iespēja fiksēt arī ar video ierīcēm, kas domāts, lai uzlabotu studentu mācību procesu.
RAKUS Uroloģijas klīnikas vadītājs Vilnis Lietuvietis Dienai gan atzīmē, ka lielākie ieguvēji būs pacienti. Viņš izmaiņas salīdzina ar padomju žiguli un mūsdienu mersedesu - proti, iepriekšējais aprīkojums bijis vēl pagājušā gadsimta, kaut mūsdienās tas noveco jau pāris gados. Šis ir solis attīstībā, un pacientiem tas nozīmē gan raitākas pašas operācijas un atveseļošanās laiku, gan mazāku kādu komplikāciju varbūtību. Savukārt mediķiem tās būs gaišas telpas un ērtāka darba vide.
Kamēr slimnīcas 2. stāvā tiek griezta atklāšanas lente, pirmā stāva galvenās ieejas durvis ir slēgtas. Tur kopš janvāra sākuma sākta Ambulatorās daļas rekonstrukcijas pirmā kārta. Arī te plānotas ievērojamas izmaiņas, piemēram, izveidot ambulatorās ķirurģijas centru ar dienas stacionāru, paplašinot 2. stāva tagadējās poliklīnikas telpas. Visātrāk gaidāma poliklīnikas telpu izbūve. Kā atzīmē Slokenberga, darbus plānots pabeigt pēc gada. Viņa arī neslēpj, ka slimnīcā kopumā atmosfēra gaiteņos un palātās nav tā labākā, tāpēc arī tur remontdarbi nav tālā nākotnē. Viss gan būs atkarīgs no finansējuma. No valsts galvotā kredīta pāri nekas daudz nav palicis, tāpēc cerības slimnīcas vadītāja liek uz Eiropas Savienības finansējumu.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 25.janvāra, avīzē Diena!