Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), pilsonisko sabiedrību un ārvalstu partneriem plānots īstenot sabiedrības izpratnes veicināšanu par šo tematiku, norādīja ministrijā.
Pēc ĀM paustā, šodien ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica iepazīstināja Latvijā rezidējošos ārvalstu vēstniekus ar plāna galvenajiem uzdevumiem - Latvijas sabiedrības izpratnes un zināšanu veicināšanu par tematiku Sievietes, miers un drošība, apmācībām aizsardzības un iekšlietu sektorā, tostarp dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas izveidi, Latvijas pieredzes un zināšanu nodošanu.
Sanāksmē piedalījās Kanādas vēstnieks Latvijā Kevins Rekss, Aizsardzības ministrijas pārstāve Guna Gavrilko un Centrs Marta vadītāja Iluta Lāce, kā arī ĀM Starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta direktore Ilze Rūse.
ĀM parlamentārā sekretāre apliecināja Latvijas apņemšanos attīstības sadarbības formātā atbalstīt Vidusāzijas un Austrumu partnerības valstu centienus panākt dzimumu līdztiesību.
Savukārt Kanādas vēstnieks uzsvēra Sievietes, miers un drošība tematikas nozīmību Kanādas politiskajā dienaskārtībā, kā arī atzinīgi novērtēja Kanādas un Latvijas sadarbību Nacionālā rīcības plāna izstrādē un īstenošanā.
ĀM Starptautisko organizāciju un cilvēktiesību departamenta direktore pauda, ka Latvija var lepoties ar izciliem rādītājiem sieviešu pārstāvības jomā arī ārlietās - 40% no Latvijas vēstniekiem un 53% no Latvijas diplomātiem ir sievietes. Tāpat Rūse atzīmēja, ka Latvijā ir vislielākais sieviešu īpatsvars, proti, 56% vadītāju amatos Eiropas Savienībā.
ĀM pavēstīja, ka 2000.gadā ANO Drošības padome apstiprināja rezolūciju Par sievietēm, mieru un drošību. Šī rezolūcija un vēl deviņas rezolūcijas par tematiku Sievietes, miers un drošība iezīmēja sākumu jaunam procesam starptautiskā miera un drošības veicināšanā, pievēršot īpašu uzmanību ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanā, kā arī uzsverot sieviešu pārstāvību un iesaisti militāro konfliktu risināšanā, un miera uzturēšanas procesos.
Latvijas Nacionālais rīcības plāns paredzēts ANO Drošības padomes rezolūcijas mērķu īstenošanai Latvijā turpmāko piecu gadu laikā. Tā izstrādei ĀM vadībā tika veidota darba grupa, kurā piedalījās Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvji, akcentēja ĀM.