Savukārt visretāk šī atkarība raksturīga vecākai paaudzei jeb iedzīvotājiem vecuma no 55 līdz 74 gadiem, kuru vidū nesmēķē un no piesmēķētas vides izvairās 59% respondentu.
Latvijas Narkologu asociācijas vadītāja, narkoloģe Astrīda Stirna atzina, ka smēķēšana jauniešu vidū Latvijā ir aktuāla problēma. "Kad jaunietis cieš no atkarības, būtiski ir saprast iemeslus - tās var būt psihoemocionālas dabas problēmas - iespējams, ka jauno cilvēku kaut kas nomāc, viņš ar šiem pārdzīvojumiem netiek galā, tāpēc glābiņu meklē nomierinošās vielās, šajā gadījumā tā ir cigarete," skaidroja Strina.
Viņa papildināja, ka jaunieši bieži sāk smēķēt bara instinkta vadīti jeb seko vienaudžiem, kas smēķē, vai apgūst ieradumu ģimenē.
Aptaujas dati liecina, 63% aptaujāto sieviešu nesmēķē un cenšas izvairīties no piesmēķētas vides. Turklāt sieviešu vidū retāk izplatīta regulāra smēķēšana: ja aptaujāto vīriešu vidū regulāri smēķē 39%, tad sieviešu vidū - 15%.
Tāpat Veselības indeksa dati atklāj, ka regulāri smēķē cilvēki ar zemiem ienākumiem, kuru vidū tas ir katrs trešais jeb 35% aptaujāto, bet visretāk - personas ar augstiem ienākumiem (17%). Turklāt regulāra smēķēšana visvairāk raksturīga personām ar pamatizglītību, kuru vidū smēķē teju katrs otrais jeb 45% respondentu, bet visretāk smēķē personas ar augstāko izglītību - šajā grupā no smēķēšanas ir atkarīgs katrs sestais jeb 16% respondentu.
Mana Aptieka & Apotheka veselības indekss ir Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērītājs, tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, šā gada aprīlī, aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.