Šuvajevas aizstāve Jeļena Kvjatkovska Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesai stāstīja, ka viņas aizstāvamā 29.februārī tiesā iesniedza pieteikumu par aizsardzības nodrošināšanu viņai saistībā ar kriminālprocesu par dzīvības apdraudējumu. Advokāte pauda, ka tiesai ir vairākas iespējas, kā nodrošināt Šuvajevas aizsardzību, piemēram, lūdzot Valsts policijai nodrošināt šādu aizsardzību, atstājot šo jautājumu pēc tiesas ieskatiem. "Mums nav ziņu par apdraudējuma nopietnību," sacīja Kvjatkovska.
Advokāte papildināja, ka lūgs tiesu izprasīt no Valsts policijas vēstuli, kurā Šuvajevai norādīts, ka draudi viņai izteikti saistībā ar apsūdzētās dalību Zolitūdes traģēdijas krimināllietā.
Savukārt apsūdzētā Andra Gulbja aizstāvis Dmitrijs Skačkovs lūdza tiesu grozīt Gulbim noteikto drošības līdzekli - policijas uzraudzību -, kas, pēc aizstāvja domām, ir zaudējusi savu mērķi. Arī Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks lūdza tiesu grozīt klientam noteikto drošības līdzekli - policijas uzraudzību -, jo tomēr visi apsūdzētie ierodas uz tiesas sēdēm, līdz ar to atzīmēšanās policijas iecirknī nav lietderīga.
Analoģisku lūgumu par policijas uzraudzības atcelšanu izteica arī apsūdzētā Staņislava Kumpiņa aizstāvis Juris Dzelme, kā arī Mārtiņa Draudiņa aizstāve Guna Varslavāne. Arī Andra Kalinkas aizstāvis Jānis Junkers lūdza atcelt savam klientam piemērotos drošības līdzekļus.
Savukārt Aijas Meļņikovas aizstāve Sandra Heidingere atgādināja tiesai, ka uztur pieteikto lūgumu par speciālo procesuālo aizsardzību par iespējamo apdraudējumu apsūdzētajai. Tiesa norādīja, ka lēmums jau ir pieņemts, ko tiesa darīs zināmu aizstāvei.
Prokurore Jekaterina Kušakova izteicās, ka lūgumi par drošības līdzekļu atcelšanu nav izteikti atbilstoši likumam.
Prokurors Agris Skradailis, izsakoties par Šuvajevas aizstāves lūgumu, sacīja, ka tā arī nav ieraudzījis tādu likumā noteikto apdraudējumu, kas pamatotu aizsardzības nodrošināšanu. Kušakova papildināja, ka fakts, ka ierosināts kriminālprocess par iespējamiem slepkavības draudiem, nenozīmē, ka ir piemērojami kādi īpaši pasākumi un procesuālā aizsardzība.
Gadījumā, ja Šuvajevai tiks noteikta procesuālā aizsardzība, tiesas sēdes varētu tikt pasludinātas par slēgtām.
Kā ziņots, šodien tiesā vēl vairāki Zolitūdes traģēdijas krimināllietā cietušie - kurus pārstāv zvērināts advokāts Aldis Gobzems - vēlējās iesniegt kaitējuma kompensācijas pieteikumus. Tomēr Gobzems šodien uz sēdi nevarēja ierasties, pārpilnvarojot savu kolēģi Armandu Smanu aizstāvēt cietušo intereses. Citi procesa dalībnieki izteicās, ka šāds pārpilnvarojums nav īsti iespējams likuma izpratnē un advokāts pats nodrošina savu klientu pārstāvniecību.
Tiesa šodien nolēma nepielaist Smanu pārstāvēt cietušos advokāta Gobzema vietā un nepieņēma Gobzema sagatavoto kaitējuma kompensācijas pieteikumu.
Tiesa vēlējās sākt lietas izskatīšanu pēc būtības, tomēr advokāts Normunds Duļevskis uzsvēra, ka ir nepieciešams nodrošināt godīgu un taisnīgu tiesu, jo Gobzema pārstāvētie cietušajiem ir tiesības un viņi vēlēsies iesniegt pieteikumus par kompensācijām, līdz ar to viņiem ir jānodrošina šādas tiesības.
Lēmumus par pieteiktajiem lūgumiem tiesa paziņos rīt, 3.martā, plkst.10.
Kā ziņots, tiesa vakar noraidīja lūgumu skatīt lietu bez divu apsūdzēto - Šuvajevas un iepriekšējā Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieka Jāņa Baloža - klātbūtnes.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ierosināta pēc tam, kad 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Kā ziņots, iepriekš prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro, kas tagad būs palielinājies. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieri Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Kalinka un uzņēmuma Re&Re būvdarbu vadītājs Kumpiņš.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.