Noteikumi liks dalībvalstīm paredzēt maksimālo sodu ne mazāku par diviem gadiem par noziegumiem, kas saistīti ar nelikumīgu piekļuvi vai iejaukšanos informācijas sistēmu darbībā, nelikumīgu manipulāciju ar datiem, nelegālu iejaukšanos saziņā vai minēto nodarījumu pastrādāšanai noderīgu rīku tīšā izstrādē. Noteikumi neattieksies uz mazsvarīgiem nodarījumiem, tomēr tas, kādi nodarījumi uzskatāmi par mazsvarīgiem, būs katras dalībvalsts ziņā.Direktīvas projekts paredz vismaz trīs gadu ilgu brīvības atņemšanu par robottīklu veidošanu, proti, ja nodarījuma veicējs, izmantojot īpašas datorprogrammas, mērķtiecīgi inficējis daudzas informācijas sistēmas, lai tās kontrolētu un izmantot lielu kiberuzbrukumu veikšanai.Par uzbrukumiem īpaši svarīgai infrastruktūrai, piemēram, elektrostacijām, transporta tīkliem vai valdības sistēmām, paredzēta brvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem. Tas pats attieksies uz nodarījumiem, kas veikti noziedzīgā organizētā grupā, kā arī uz noziegumiem, kas radījuši nopietnu kaitējumu.Lai nodrošinātu efektīvāku sadarbību ar policiju, dalībvalstīm būs jāveido valsts operatīvie kontaktpunkti, kas steidzamu palīdzības lūgumu gadījumā uz kiberuzbrukumu reaģēs astoņu stundu laikā.Jaunā direktīva ir balstīta uz noteikumiem, kas ir bijuši spēkā kopš 2005. gada. Pēc pieņemšanas dalībvalstīm divu gadu laikā tā būs jāpārņem savos tiesību aktos.
Apstiprina stingrākus sodus ES kibernoziedzniekiem
Eiropas Parlaments (EP) pieņēmis jaunus noteikumus, kuri paredz
stingrākus sodus kibernoziedzniekiem. Dalībvalstīs atbalstītais
direktīvas projekts veicinās arī policijas un tiesībsargājošo iestāžu aktīvāku
sadarbību kibernoziedzības apkarošanā, portālu Diena.lv informē Marta Rībele, EP
Informācijas biroja pārstāve.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.