Tā kā šī gada pirmajos mēnešos atsevišķās nozarēs sniegums bija vājš, kopumā gada četros mēnešos apstrādes rūpniecībā tika saražots par 2,9 % mazāk produkcijas nekā gadu iepriekš.
EM norādīja, ka straujāku apstrādes rūpniecības izaugsmi šogad piebremzē zemais pieprasījums ārējos tirgos, kā arī būtiskais ražošanas apjomu samazinājums metālapstrādes nozarē saistībā ar finansiālās grūtībās nonākušo AS Liepājas metalurgs.
Aprīlī, salīdzinot ar martu, metālu ražošanas apjomi saruka par 24 % un bija uz pusi mazāki nekā iepriekšējā gada aprīlī. Vienlaikus gatavo metālizstrādājumu produkcijas apjomi šogad aprīlī ir par 5,2 % lielāki nekā pirms gada.
Šogad četros mēnešos ražošanas apjomi atpaliek no iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeņa arī tādās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā ķīmiskajā rūpniecībā un farmācijā, kā arī transportlīdzekļu ražošanā. Izaugsmes tempi piebremzējas kokapstrādes nozarē, kurā kopš 2009.gada bija vērojama ļoti strauja izaugsme un pērn nozares apjomi par 40 % pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Šogad četros mēnešos ražošanas apjomi kokapstrādē bija mazāki nekā pirms gada.
Tajā pašā laikā pārējās apstrādes rūpniecības nozarēs kā datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, mēbeļu ražošana, apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana produkcijas apjomi turpina stabili augt. Produkcijas apjomi palielinās arī lielā mērā uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs – pārtikas rūpniecībā un nemetālisko minerālu ražošanā.
EM prognozēja, ka šogad apstrādes rūpniecības izaugsmi aizvien vairāk ietekmēs augošais pieprasījums iekšējā tirgū. Tajā pašā laikā lielākā daļa no saražotās produkcijas tiek eksportēta, galvenokārt, uz ES valstīm, kur joprojām saglabājas saspringta ekonomiskā situācija. Tas nozīmē, ka Latvijas ražotāji nevar rēķināties ar būtisku pieprasījuma pieaugumu eksporta tirgos, līdz ar to izšķiroša nozīme būs spējai uzlabot savu konkurētspēju.