Konferencē viņa norādīja, ka Latvijā sieviešu ar invaliditāti situācijas uzlabošanai nepieciešams būtiski pilnveidot normatīvus, kā arī ratificēt Stambulas konvenciju.
Narvaesa uzskata, ka Latvijas normatīvie akti pietiekoši nepasargā sievietes ar invaliditāti no vardarbības, savukārt konvencija esot labs juridisks instruments, lai mazinātu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.
Narvaesa sacīja, ka nepieciešams finansiāls atbalsts no valsts organizācijām, kuras strādā ar sievietēm ar invaliditāti. Organizācijas nevar veikt savu darbu, ja tām netiek nodrošināts pietiekošs finansiāls atbalsts.
Tāpat viņa norādīja, ka sievietes ar invaliditāti bieži vien arī nezina savas tiesības, tomēr viņām ir jācīnās par savām tiesībā, nevis jāsamierinās ar esošo situāciju, tostarp atrašanos vardarbīgās attiecībās. Narvaesa piebilda, ka vardarbība pret sievietēm ar invaliditāti esot izplatīta, tāpēc jāmeklē veidi, kā to novērst.
Kā iepriekš informējam Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento pārstāve Irīna Meļņika, sievietes ar invaliditāti veido 16% no Eiropas Savienības (ES) sieviešu kopskaita. Tas nozīmē, ka ES dzīvo aptuveni 40 miljoni sieviešu un meiteņu ar invaliditāti, kas gan dzimuma, gan invaliditātes dēļ joprojām saskaras ar dažāda veida diskrimināciju, tādējādi nereti nonākot sociālā atstumtībā.
Pēc Meļņikas paustā, lai gan pētījumu par sievietēm ar invaliditāti aizvien ir maz, kas neļauj reāli novērtēt patieso situāciju, satraucoša ir arī situācija veselības jomā. Piemēram, kādā pētījumā Dānijā, apsekojot sievietes ar cerebrālo paralīzi, secināts, ka dzemdes kakla vēža skrīnings viņām veikts trīs reizes retāk nekā sievietēm bez invaliditātes.
Meļņika norādīja, ka sabiedrībā par konferencē aktualizētajām tēmām nav pieņemts skaļi runāt pārprastas kautrības vai baiļu dēļ. Šī iemesla dēļ Sustento kopā ar Eiropas Cilvēku ar invaliditāti foruma Sieviešu komiteju organizē konferenci, lai aktualizētu problēmas un kopīgi meklētu risinājumus.
Ļoļa Narvesena
Margarēta
Margarēta