2015. gadu Latvijas politikā spilgti iekrāsoja Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, tāpēc likumsakarīgi, ka liela daļa komandējumu naudas pasmelta no šī notikuma nodrošināšanai paredzētiem līdzekļiem. Arī komandējumu galamērķis līdz ar to daudzos gadījumos bijis Beļģija, Brisele. Bez valsts budžeta naudas finansējums komandējumiem rasts arī Eiropas Komisijas un ES fondu, ārvalstu finansēto projektu, starptautisko institūciju un citos makos. Piemēram, Valsts kasei bija iespēja izmantot Ziemeļu Investīciju bankas līdzekļus, tāpat ir pasākumi, ko apmaksā rīkotājvalsts.
Kopumā ministriju darbinieki 2015. gadā pabijuši 10 535 komandējumos. Tiesa, liela daļa darba braucienu notikuši dzimtenes robežās. Absolūts līderis pēc komandējumu skaita ir Ārlietu ministrija (ĀM) ar aptuveni 2600 darba braucieniem uz tuvākiem un tālākiem galamērķiem. Tai seko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ar 1826 komandējumiem, kā arī Finanšu ministrija (FM) ar 1382 darbinieku izbraukumiem. Virs tūkstoša (1023) komandējumu ir vēl tikai Zemkopības ministrijai (ZM), kam seko Aizsardzības ministrija (798), Ekonomikas ministrija (649) un Satiksmes ministrija (525). Pārējo ministriju strādājošie darba darīšanās ceļojuši mazāk nekā 50 reižu.
Komandējumu galamērķu spektrs ir raibs. Bez jau minētās Briseles, kur, piemēram, Ekonomikas ministrijas (EM) darbinieki vien pabijuši 325 reizes, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji (IZM) – 182 reizes, Satiksmes ministrijas darbinieki (SM) – 157 reizes, bet Labklājības ministrijas pārstāvji (LM) – 145 reizes, vēl bieži apciemotas Latvijas kaimiņvalstis, Francija, Luksemburga, Lielbritānija, Polija, Čehija, Vācija u.c.
Apceļotas arī krietni eksotiskākas zemes, piemēram, FM darbinieki cita starpā pabijuši arī Filipīnās, Etiopijā, Vjetnamā un Meksikā. LM pārstāvji viesojušies Bosnijā un Hercegovinā, Tieslietu ministrija (TM) papildina valstu sarakstu ar Portugāli un Maķedoniju, VARAM – ar Brazīliju, Singapūru, Tadžikistānu, Taizemi, Urugvaju, Uzbekistānu, Valsts kanceleja – ar Japānu, Gruziju un Ķīnu, IZM – ar Kosovu. Kultūras ministrijas (KM) darbinieki divreiz devušies uz Sanhosē (ASV), Tbilisi, kā arī uz Taškentu. Valsts pārvaldes iestādēs strādājošie pērn pabijuši arī Albānijā, Dominikānas Republikā, Kazahstānā, Kirgizstānā (Centrālā vēlēšanu komisija), Norvēģijā un Peru (Valsts kase), Turcijā, Ukrainā (Tiesībsarga birojs).
Ekonomikas eksperts Uldis Osis norāda, ka komandējumos jābrauc, bet tiem jābūt mērķtiecīgi organizētiem institūcijas ietvaros. Katram ierēdnim atbilstoši viņa kompetences, funkciju un atbildības līmenim jābūt individuālajiem īstermiņa (1–2 gadi) un ilgtermiņa (3–5 gadi) plāniem. Tajos cita starpā jāparedz arī attiecīgi nepieciešamie komandējumi tiešo darba funkciju veikšanai un kvalifikācijas paaugstināšanai. Pēc Oša domām, institūcijas iekšienē veicama ierēdņu regulāra atestācija, kuras gaitā arī jāizvērtē rezultāti, tostarp arī ieguvums no komandējumiem. Tā kā runa ir par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu, vismaz apkopotajai informācijai jābūt publiski pieejamai.
Visu rakstu Amatpersonas ceļo daudz, dārgi un eksotiski lasiet otrdienas, 19. janvāra laikrakstā Dienas Bizness!