Projekti īstenoti 2007. un 2005. gadā, bet tolaik Latvenergo vadības rīcību uzraugošās amatpersonas aizbildinās - par negodprātīgu rīcību neesot bijis ne mazāko aizdomu. Arī K. Miķelsons un A. Meļko savu vainu joprojām noliedz.
Par vainu teiks prokuroram
Šveices prokuratūra Alstom piemērojusi 22 miljonu latu sodu, ko tas nav pārsūdzējis. Šajā gadījumā šveicieši gan nav izmeklējuši pašu kukuļdošanas faktu, bet to, vai Alstom ieviesis un ievērojis pietiekami stingras iekšējas procedūras, lai novērstu savu darbinieku negodprātīgu rīcību, cenšoties panākt uzņēmumam labvēlīgus lēmumus dažādu valstu iepirkumu konkursos, kas kompānijai bijis jāizdara līdz ar 2000. gadā spēkā stājušos likumu.
No prokuratūras izpildraksta izriet Alstom pārkāpuma būtība - cīnoties par valstu pasūtījumiem, ļoti izplatīta prakse ir konsultantu nolīgšana. Konsultantam ierasti tiek maksāts «veiksmes honorārs», ja viņam izdodas panākt, ka Alstom iegūst pasūtījumu. Alstom iekšēja instrukcija ļauj algot tikai tādus konsultantus, kuri pārstāv reāli darbojošās kompānijas, nevis «pastkastītes firmas» vai ofšorus, bet vairākos gadījumos (Latvijā, Tunisijā un Malaizijā) šī instrukcija ignorēta. Tas rada lielu risku, ka, pašai Alstom varbūt pat nezinot, konsultants var krist kārdinājumā padalīties savā «veiksmes honorārā» ar konkrētās valsts amatpersonām apmaiņā pret uzvaru iepirkuma konkursā.
Izpildrakstā norādīts, ka tieši šāda shēma izmantota Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietā. Alstom Zviedrijas meitaskompānija uzvarējusi divos Latvenergo rīkotos iepirkumu konkursos par Pļaviņu HES hidroagregātu atjaunošanu un nomaiņu par kopējo summu 37,5 miljoni eiro. Kā Alstom partneri šajos iepirkumos bijušas piesaistītas SIA Energy Consulting un Igaunijā reģistrētā Kenmore Oᅢワ. Šveices prokuratūra norāda, ka tās abas kontrolējis bijušais Alstom darbinieks, vēlāk neatkarīgais konsultants A. Livanovičs. Pēc uzvaras iepirkumā Alstom šīm firmām pārskaitījis «veiksmes honorārus», bet A. Livanovičs aptuveni 70% no šīs gandrīz 900 000 eiro lielās summas tālāk novirzījis Latvenergo amatpersonām K. Miķelsonam, G. Cvetkovam un A. Meļko.
Jautāts par Pļaviņu HES lietu, A. Livanovičs Dienai uzsvēra, ka par to viņam jautājuši izmeklētāji, tādēļ neko nevarot atbildēt. Arī uz jautājumu, vai pats atzīst savu vainu kādos kriminālpārkāpumos, A. Livanovičs tikai atjokoja: «To man laikam jautās prokurors, tā ka man vēl ir jādomā, ko teikt viņam. Prokurors apvainosies, ja vispirms es atbildēšu jums.»
Uzraugi nolaidību noliedz
Tālaika Latvenergo padomes priekšsēdētāja vietnieks Roberts Dilba (ZZS), jautāts par šveiciešu konstatētajiem pārkāpumiem Pļaviņu HES iepirkumos, Dienai apgalvoja, ka tolaik iepirkumi padomei neesot radījuši ne mazākās aizdomas. Viņam piebalso tolaik valdošās Aigara Kalvīša valdības ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK), kurš Dienai apgalvoja, ka «man tādas indikācijas nebija pat baumu līmenī». Arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš norāda, ka tolaik nozares pārzinātāju vidē nekādas runas par iespējamu negodprātīgu rīcību klīdušas neesot. «Nevienam pat prātā nevarēja ienākt. Daudz dīvaināks bija TEC-2 darījums pēc tam,» viņš uzsver.
Kopumā tiesiskā sadarbība Latvenergo lietā Latvijas izmeklētājiem notiekot ar 16 valstīm, aizdomās turēto statuss piemērots 17 cilvēkiem, bet K. Miķelsons savu vainu noliedz. «Neesmu ne prasījis, ne ņēmis,» viņš teicis LTV Panorāmai. Arī A. Meļko Dienai norādīja, ka vainu neatzīstot. Viņš esot izbrīnīts par šādu apgalvojumu izskanēšanu no Šveices puses, jo šveicieši nekādā veidā neesot ar viņu mēģinājuši kontaktēties.
Ar Alstom saistās tikai daļa Latvenergo amatpersonu lietas, jo KNAB izmeklē arī iespējamos likumpārkāpumus TEC-2 rekonstrukcijas projektā, ko īstenoja kompānija no Turcijas.