Akcijas mērķis bija popularizēt valsts un pašvaldību e-pakalpojumus un praktiski palīdzēt to lietošanā. Pēc iesaistīto partneru aptaujas datiem akcijas laikā aptuveni trīs tūkstoši cilvēku izlēmuši turpmāk lietot e-pakalpojumus tā vietā, lai dotos uz iestādi klātienē.
“Ir patiess gandarījums par šā gada Dienas bez rindām iesaistīto iestāžu skaitu. Šogad akcijā piedalījās 24 valsts iestādes 185 klientu apkalpošanas vietās un 89 pašvaldības 120 klientu apkalpošanās vietās. Tāpat šogad apstiprinājās novērojums, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš senioriem, viņus vairāk iedrošinot e‑pakalpojumus izmēģināt un turpināt lietot ikdienā. Lielai daļai senioru ir pamata prasmes datora lietošanā un ir pieejama arī internetbanka. Līdz ar to ir visas iespējas apgūt arī dažādus e‑pakalpojumus,” atzīst VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas jautājumos Edmunds Beļskis.
Viens no šā gada partneriem - Nacionālais veselības dienests (NVD) - akcijā piedalījās pirmo reizi un 6.oktobrī aicināja iedzīvotājus uz klātienes konsultācijām un paraugdemonstrējumiem par E-veselības sistēmas iespējām. Piemēram, par darbnespējas lapas un e-receptes lietošanu, medicīnisko datu pieejamību sistēmā, kontaktpersonas norādīšanu saziņai neatliekamos gadījumos un Eiropas veselības apdrošināšanas kartes pieteikšanu.
Pēc NVD novērojumiem šajā dienā vairāki iedzīvotāji bija mērķtiecīgi ieradušies iestādē saistībā ar akciju. Tāpat arī citi Klientu apkalpošanas centra apmeklētāji labprāt uzklausīja Dienas bez rindām laikā sniegto informāciju.
E-pakalpojumi var vienot paaudzes un jaunieši lieliski var palīdzēt senioriem, apliecināja arī šāgada “Dienas bez rindām” jauniešu radošās apvienības Trepes pārstāvji, iepazīstinot ar e‑pakalpojumiem Rīgas Aktīvo senioru alianses biedriem.
Beļskis arī uzsvēra, ka ar šo akciju nenoslēdzas iedzīvotāju konsultācijas. Ikdienā tās var saņemt daudzās valsts un pašvaldību iestādēs, kur lielākoties ir brīvpieejas datori. Piemēram, Valsts un pašvaldību vienotos klientu apkalpošanas centros un 812 plašajā bibliotēku tīklā, kur bibliotekāri faktiski ir arī e-vides asistenti.
Jau vēstīts, ka pašlaik valstī tiešsaistē ir pieejami aptuveni 500 dažādu valsts un pašvaldību e‑pakalpojumu kā privātpersonām, tā uzņēmējiem, no tiem 142 pieejami Latvija.lv. Turklāt pēdējos deviņos gados to skaits pieaudzis apmēram septiņas reizes. Atbilstoši Valsts reģionālās attīstības aģentūras datiem, kopš portāla izveides brīža 2008.gadā līdz 2017.gada jūnijam (ieskaitot) tā pakalpojumus ir lietojuši 762 tūkstoši iedzīvotāju aptuveni astoņus miljonus reižu. Savukārt šāgada pirmajos sešos mēnešos Latvijā.lv ir bijis viens miljons pakalpojumu izsaukumu.