Satversmes tiesas lietvedībā atrodas vairākas lietas, kuras iesnieguši kopumā vismaz divdesmit zemes īpašnieki un kuru konstitucionālajās sūdzībās apstrīdētas likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk - Atjaunošanas likuma) 38.panta pirmās un otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.un 91.pantam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.
Apstrīdētās normas paredz, ka tādu būvju īpašniekiem, kas atrodas uz citam piederošas zemes, ir “lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tas nepieciešams īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi”, un tai par labu tiek noteikts reālservitūts. Savukārt likumiskās lietošanas maksa par zemi ir 4% no tās kadastrālās vērtības gadā.
Vairāku pieteicēju pārstāvis zvērināts advokāts Normunds Šlitke secina, ka visu minēto lietu pamatā esošie apstākļi ir līdzīgi, tāpēc visas šīs, tostarp dažādās procesa stadijās esošās lietas, ir pamats apvienot. “Tas ļaus nodrošināt visu pieteicēju vienādu uzklausīšanu un viņu tiesību vienādu ievērošanu. Pretējā gadījumā tiem konstitucionālās sūdzības iesniedzējiem, kuri nav iekļuvuši šīs lietas izskatīšanas “pirmajā kārtā”, atliks vien paļauties, ka pieteicēji apvienotajā lietā Nr.2022-02-01 ir snieguši pietiekami izsmeļošus argumentus, faktus, paskaidrojumus un juridisko pamatojumu, lai Satversmes tiesas spriedums būtu samērīgs un atbilstošs ne tikai viņu, bet arī pārējo sūdzību iesniedzēju un visu iesaistīto pušu interesēm. Likuma garam viennozīmīgi neatbilstu tāda Satversmes tiesas likuma un tās reglamenta interpretācija, ka tie konstitucionālās sūdzības iesniedzēji, kas savus pieteikumus ST ir gatavojuši ilgāk un, iespējams, pat rūpīgāk, visticamāk, netiks uzklausīti vispār, jo likums nosaka, ka tiesa var izbeigt tiesvedību šādās lietās, ja jau ir pasludināts spriedums citā lietā par to pašu prasījuma priekšmetu, kas nozīmē, ka arī visiem pārējiem pieteicējiem, kuri nav iekļuvuši “pirmajā kārtā”, tiesvedības rezultāts visticamāk “automātiski” būs tāds pats kā pirmajiem - neraugoties uz to, kādus lietas faktiskos apstākļus un juridiskos argumentus viņi ir minējuši savās konstitucionālajās sūdzībās.”
Satversmes tiesas likums nosaka, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām.
Patlaban Satversmes tiesai vēl ir iespējams piemērot visiem iesniedzējiem vienādu viņu tiesības aizstāvošu mērauklu. Tā viens no zemes īpašniekiem, [M.K.], kura pieteikums par atsevišķu Atjaunošanas likuma normu atbilstību Satversmei atrodas LR Satversmes tiesas lietvedībā, bet vēl nav sagatavots izskatīšanai, ir pieteicis tiesai lūgumu par dažādās stadijās esošo lietu apvienošanu vienā tiesvedībā. Saskaņā ar ST reglamentu, tas ir iespējams, ja Satversmes tiesas rīcības sēdē tiek izlemts, ka pastāv īpaši apstākļi, kas prasa šādu lietu apvienošanu. Šajā gadījumā būtisks faktors varētu būt lielais pieteicēju skaits, kuru konstitucionālās tiesības ir aizskartas.
“Visu par Atjaunošanas likumu iesniegto konstitucionālo sūdzību apvienošana vienā lietā ļautu tās vispusīgi un ātri izskatīt, tā sekmējot arī Satversmes tiesas procesa ekonomiju. Ja minēto lietu apvienošana kādu apsvērumu dēļ Satversmes tiesai šķiet neiespējama, aicinu Satversmes tiesu noteikt lietas 2022-02-01 izskatīšanu mutvārdu tiesas sēdē, kā pieaicinātās personas uzaicinot arī citus, būtībā analoģisku sūdzību iesniedzējus,” savā pieteikumā tiesai norāda [M.K.].
Savukārt Normunds Šlitke vērš uzmanību uz to, ka, visticamāk, Satversmes tiesā vērsīsies arī daudzi būvju īpašnieki, jo zemes lietošanas tiesības reālservitūta veidā jeb “lietošanas tiesības uz zemi, ciktāl tas nepieciešams īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi” viņiem nav derīgas jeb piemērojamas vispār.