FM Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktors Edijs Ceipe atzina, ka viens no svarīgiem ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem ir paredzēts grozījumos likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas nosaka, ka valsts amatpersonai deklarācijā jānorāda arī kopdzīves partneris. Ceipe norādīja, ka likumprojekts kopš 2017.gada ir "iestrēdzis" Saeimā.
"Šie likuma grozījumi ir ļoti laba iniciatīva. Bet kur tie ir tagad? Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā. Ja deputāti šos likuma grozījumus atzīst par brāķi, tad tos būtu jāatgriež atkārtotai izskatīšanai, tomēr par likumprojekta virzību patlaban ir nulle informācijas," pauda FM pārstāvis.
Arī KNAB pārstāve Saeimas komisijas deputātiem pauda bažas, ka apstājusies minētā likumprojekta virzība.
Tajā pašā laikā komisijas vadītājs Juris Rancāns (JKP) solīja painteresēties, kādā stadijā patlaban atrodas minētais likumprojekts.
LETA jau vēstīja, ka Saeima 2017. gada 11. maijā nodeva izskatīšanai komisijās FM rosinātos grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, paredzot, ka jau no šā gada 1. decembra valsts amatpersonai deklarācijā jānorāda arī kopdzīves partneris.
Valsts ieņēmumu dienesta un KNAB pieredze un analīze saistībā ar valsts amatpersonu deklarācijām liecina, ka ir vairāki problēmjautājumi, kuru risināšana var ļaut uzlabot valsts amatpersonu deklarācijās iekļauto ziņu pārbaudi un veicināt valsts amatpersonu darbības atklātību.
FM atzina, ka patlaban ir apgrūtināta valsts amatpersonu liela apmēra skaidras naudas uzkrājumu efektīva pārbaude.
Valsts amatpersonas deklarācijā nav jānorāda tās personas, ar kurām valsts amatpersonas dzīvo kopā un ar kurām tām ir kopīga saimniecība, ja tās nav radinieki. Netiek arī savlaicīgi saņemta informācija par aizdevumiem, saņemtajiem dāvinājumiem un mantojumiem.
Tāpēc FM rosināja likumā veikt grozījumus, paredzot, ka valsts amatpersonas deklarācijās nepubliskojamajā daļā turpmāk būs jānorāda arī tās personas vārds, uzvārds un personas kods, ar kuru amatpersona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga saimniecība, bet kas nav tās radinieks šā likuma izpratnē, kurš ir norādāms valsts amatpersonas deklarācijā.
Pret likuma grozījumiem iebilda resursu centrs sievietēm Marta, jo likumprojekts neparedz nekāda veida aizsardzību personām, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās. Tāpat Marta atzīst, ka pieņemot minētos likuma grozījumus, faktiski ar likumu tiktu atzīts, ka de facto kopdzīves forma Latvijā pastāv un šādā attiecību modelī esošām personām tiek uzlikti papildu pienākumi, kamēr iztrūkst jebkāda tiesiskā aizsardzība.
Katru nedēļu jaunu deklarāciju?