19.septembra vakarā viena no Latvijas nacionālā kontingenta vienībām veica uzdevumu Samanganas provincē Afganistānas ziemeļos. Kad Latvijas karavīri jau atradās patruļbāzē Aibakas pilsētā, ar apakšvienības komandieri sazinājās Somijas kolēģi, lai noskaidrotu, vai no karavīriem ir kāds, kurš pārvalda angļu vai krievu valodu.
Ar tulku iepriekš bija sazinājies Afganistānas policijas pārstāvis un informējis, ka kādam krieviski runājošam tālbraucējam radušās tehniskas problēmas ar automašīnu netālu no Latvijas karavīru apakšvienības izvietojuma.
Apakšvienības komandieris telefoniski sazinājās ar automašīnas vadītāju un uzzināja, ka autovadītājs ir no Rīgas un runā latviski.
Autovadītājs bija manāmi uztraucies un nespēja labi raksturot savu atrašanās vietu. Pēc ilgākas sarunas ar autovadītāju, tomēr izdevās secināt, ka bojātā automašīna atrodas salīdzinoši netālu. Tāpēc apakšvienības komandieris pieņēma lēmumu palīdzēt nelaimē nokļuvušajam autovadītājam.
Saskaņojuši savu nodomu ar komandpunktu un, piekodinot policistiem, kuri joprojām atradās notikuma vietā, lai viņi parūpējās par autovadītāja drošību, karavīri devās uz vietu, kur atradās automašīna.
Vēlāk izrādījās, ka autovadītājs ir tālbraucējs no Latvijas, kurš vedis kravu ar pārtikas precēm uz Kabulu, tomēr automašīnas dzinēja bojājuma dēļ viņš ceļu turpināt nevar. Tāpēc tika pieņemts lēmums, automašīnu velkot, nogādāt līdz patruļbāzei.
Automašīna patruļbāzē drošībā nostāvēja divas dienas. Autovadītājam iedota pārtika un ūdens, kā arī rasta iespēja patruļbāzē nomazgāties. Pēc divām dienām ieradās autovadītāja kolēģi, ar kuru palīdzību autovadītājs beidzot varēja doties tālākā ceļā.