Aizstāvis arī apliecināja, ka klientam pagaidām nav piemērots aizdomās turētā statuss.
Pēc Vārpiņa teiktā, Rimšēvičs nepiekrīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izvirzītām aizdomām par jebkādām pretlikumīgām darbībām. KNAB līdz šim Rimšēviču neesot iepazīstinājis ar dokumentiem, kuros būtu minēts pilns aizturēšanas iemeslu izklāsts.
Vārpiņa rīcībā arī neesot informācijas, ka Rimšēvičam būtu piemērots kāds drošības līdzeklis. Tajā pašā laikā advokāts neizslēdz iespēju, ka kāds drošības līdzeklis vēlāk Rimšēvičam tomēr varētu tikt piemērots.
"Pašlaik nekādas izmeklēšanas darbības nenotiek, acīmredzot KNAB panācis, ko gribēja, saņēmis informāciju ko vajadzēja, un, visticamāk, sīkāki paskaidrojumi no Rimšēviča kunga viņus neinteresē. KNAB [Rimšēvičam] uzdeva jautājumus, bet ne tādus, kas liecinātu par konkrētām aizdomām - nebija jautājumu par konkrētām darbībām," apgalvoja Vārpiņš.
Uz jautājumiem par Rimšēviča saistību ar, iespējams, pretlikumīgām darbībām Norvik bankā vai ABLV Bank, Vārpiņš nesniedza atbildes. Tāpat advokāts nesniedza komentārus par Rimšēviča iespējamu pazīšanos ar Māri Martinsonu.
"Kā jurists uzskatu, ka Rimšēviča publiskais tēls nav sagrauts. Valstij ir jāpārbauda jebkuras aizdomas, bet tam ir jānotiek civilizēti un jāizbeidz prakse, kad aizdomu izteikšana tomēr sagrauj karjeru. Man ir grūti spriest, kāda informācija ir izmeklēšanas tiesneša rīcībā," pauda Vārpiņš.
Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Rimšēvičs KNAB ieradās sestdienas vakarā un, KNAB darbinieku pavadīts, izmeklēšanas iestādi pameta naktī uz svētdienu.
Ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izvēlēsies Rimšēviču atzīt par aizdomās turēto, tad, beidzoties aizturēšanas termiņam, izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli - apcietinājumu, tad par tā piemērošanu var lemt tikai tiesa.
Jau ziņots, ka KNAB sācis kriminālprocesu, kurā aizturēti tika Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons. Piektdien Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos veiktas kratīšanas. Piektdien tika aizturēts arī Martinsons, taču svētdienas vakarā viņu no Valsts policijas izolatora atbrīvoja.
Pēdējā mēneša laikā divreiz publisku izskanējusi informācija par iespējamu kukuļošanu Latvijas finanšu sektorā.
KNAB nesen sāka pārbaudi par masu medijos izskanējušo informāciju, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no "Norvik bankas" lielākā akcionāra izspieduši kukuļus.
"Norvik bankas" lielākais akcionārs, Lielbritānijā dzīvojošais krievu izcelsmes uzņēmējs Grigorijs Guseļņikovs kopā ar citiem bankas akcionāriem pieteikumā starptautiskai šķīrējtiesai apgalvojis, ka Sprūds un augsta amatpersona finanšu sektorā no viņa izspieduši kukuļus, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neizdarītu spiedienu pret banku.
Savukārt šonedēļ ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija (FinCEN) paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
FinCEN publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka ABLV Bank vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām. KNAB sācis pārbaudi arī par šo lietu.
Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, bet 2007.gadā un 2013.gadā Saeima viņu atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.