Izmaiņu iniciators kristīgi orientētā organizācija Asociācija Ģimene, kuras pusē ir apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), atzīst - grozījumiem sekos abortu ierobežošana. Cik stingri būs groži, lemšot pakāpeniski. Zināms, ka Asociācija Ģimene prasīs ieviest kriminālatbildību, ja sieviete nebūs izgājusi obligātu konsultāciju pirms aborta.
Asociācija Ģimene un I. Parādnieks saka - grozījumi nenozīmē abortu aizliegšanu. Visnotaļ droši, ka aizliegšanai nevarētu rast atbalstu Saeimā, Dienai sacīja aptaujātie koalīcijas partiju pārstāvji. Tomēr par soļiem, kas sekos grozījumiem, iniciatori skaidri nerunā. «Jautājums ir par vērtībām - par ārstu un sabiedrības apziņas maiņu. Abortam ir jākļūst kam neiedomājamam,» skaidro I. Parādnieks. Esot jābūt līdzsvaram starp nedzimušā bērna tiesībām uz dzīvību un sievietes tiesībām uz izvēli. Latvijas Ģimenes plānošanas un seksuālās veselības asociācijas Papardes ziedsvadītāja Iveta Ķelle gan izmaiņās redz ko citu: tas nozīmēs pilnīgu abortu aizliegšanu Latvijā un centienus liegt sievietei lemt par savu dzīvi.
Lai arī grozījumu iniciatori norāda - izmaiņas prasa zemā dzimstība, demogrāfs Ilmārs Mežs saka skaidri - abortu aizliegumam ar dzimstības palielināšanu nav tiešas saistības. Abortu aizliegumu dēļ nedzimst vairāk bērnu, liecina to dažu valstu, kas aizliegušas abortus, pieredze. Latvijā abortu skaits ar katru gadu samazinās, kopš 90. gadu sākuma - pat par vairākām reizēm. 2010. gadā tika veikti 7443 mākslīgie aborti, 2009. gadā - 8881. Precīzus datus par mākslīgajiem abortiem 2011. gadā Dienai neizdevās atrast, bet speciālisti saka - skaitlis ir līdzīgs 2010. gada rādītājiem.
Konsultēs pašu cilvēki
Sākotnēji Asociācijas Ģimene plāni attiecībā uz abortiem bija strikti - 12. aprīlī organizācijas rīkotās konferences laikā tapusī pirmā rezolūcijas versija paredzēja arī pakāpeniski panākt pilnīgu abortu aizliegšanu, ieviešot kriminālatbildību un «paredzot tikai stingrus izņēmumus ierobežotām medicīniskām indikācijām». Valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas deputātiem nosūtītais rezolūcijas variants bija «mīkstāks». Tajā rakstīts - steidzamības kārtā jāpagarina apdomāšanās laiks pirms aborta veikšanas, paredzot divas nedēļas šābrīža triju dienu vietā, arī jāiekļauj kā obligāts grūtniecības krīzes speciālista apmeklējums abiem vecākiem. Pakāpeniski ieviestu kriminālatbildību, ja abortu veic, neuzrādot izziņu par šā speciālista apmeklējumu.
I. Parādnieks norāda - Vācijā darbojas līdzīga norma, proti, pirms aborta veikšanas sievietei obligāti jāiziet konsultācija pie speciālista valsts atzītā centrā. Arī Latvijā šādu obligātu normu, viņaprāt, vajadzētu. Asociācijas Ģimene vadītāja Ilona Bremze saka, ka jau ir sagatavoti speciālisti - biedrība Krīzes grūtniecības centrs (KGC), kas varētu konsultēt, tam vajadzētu arī piesaistīt valsts finansējumu. KGC, kas sevi pozicionē kā kristīgu vērtību sekotājus, ir Asociācijas Ģimene biedrs.
I. Parādnieks uzskata: «Ārsti ginekologi pret abortu mēdz izturēties kā pret procedūru, samērā vienaldzīgi.» I. Bremze uzsver: sievietei krīzes situācijā jābūt informācijai, ko nozīmē aborts un kādas var būt sekas.
Labāk atturēties no seksa
Papardes zieda vadītāja Iveta Ķelle saka - ja tiek minēts Vācijas piemērs, tad jāskata kopaina - atšķirībā no Latvijas Vācijā jaunieši ir ļoti izglītoti veselības jautājumos, tur plaši lieto kontracepcijas līdzekļus. Ja tiešām rūp aborts kā sekas, tad jādomā par cēloņiem, kādēļ iestājusies nevēlama grūtniecība, uzsver I. Ķelle. Piemēram, skolās jāievieš veselības izglītība, jānodrošina kontracepcija riska grupām. Asociācijas Ģimene vadītāja gan ir skeptiska - runas par kontracepciju varot pusaudžus rosināt pāragri pievērsties seksuālajai dzīvei, drīzāk jāmāca atturēšanās.
I. Ķelle saka - ja abortus aizliegs, sievietes tāpat brauks uz tuvāko valsti, kur to varēs veikt, meklēs «kaktu dakterus». Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) uzsver - abortu aizliegšana ļoti palielina mātes mirstību.
Palīdzēt, ne moralizēt
Zem vārdiem «nedzimuša bērna tiesības uz dzīvību kopš ieņemšanas brīža» demogrāfs I. Mežs saskatot «mēģinājumu problēmu risināt ne pēc būtības, bet ar pātagu». Ar demogrāfijas jautājumiem te saistības neesot. Polijas pieredze liecina, ka pēc abortu aizliegšanas dzimstība nav palielinājusies. Arī Maltā dzimstība ir zema. Trešajā ES dalībvalstī, kur aborti aizliegti, - Īrijā - ir augsta dzimstība, taču tāda tur vēsturiski bijusi vienmēr. I. Mežs saka - statistika rāda, ka vairāk bērnu dzimst valstīs, kur ir mazāk ierobežojumu, piemēram, Skandināvijā, Īslandē, Lielbritānijā.
I. Mežs atzīst - aborts ir drausmīga parādība, un ir gadījumi, ka sievietes, kuras vēlas bērnu, abortu spiež veikt vīri, draugi vai vecāki. Tajos, viņaprāt, būtu jāsniedz reāla materiāla palīdzība, piemēram, simt latu pabalsts sievietei un sociālais dzīvoklis, nevis tikai jāmoralizē, ka aborts ir slikts, un pēc tam jāizmet uz ielas ar niecīgu pabalstu. «Nedrīkstam būt liekulīgi,» saka demogrāfs. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa par priekšlikumu grozīt likumu, paredzot tiesības uz dzīvību nedzimušam bērnam no ieņemšanas brīža, saka: tā ir skaista frāze, bet nav saprotams, kādas darbības sekos un kāds ir mērķis. Viņa spriež - varbūt domāts pasargāt nedzimušo bērnu no viņa mātes alkohola, narkotiku, cigarešu lietošanas vai no viņas dzīvesbiedra vardarbības.
Jo vēlāk, jo sliktāk
Rīt apakškomisijas sēdē plānots skatīt priekšlikumu pagarināt pārdomu laiku sievietei pirms aborta veikšanas līdz divām nedēļām esošo triju dienu vietā. I. Parādnieks saka - viņaprāt, tās varētu būt četras piecas dienas.
Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viceprezidente Dace Matule uzskata - pašlaik esošā likumdošana medicīniski ir pareiza. ES valstīs maksimālais apdomāšanās laiks esot septiņas dienas. D. Matule uzsver - jo vēlākā laikā pārtrauc grūtniecību, jo vairāk sarežģījumu. Piemēram, tiek bojāta dzemdes iekšējā struktūra, un nākamajā grūtniecībā var būt neiznēsāšanas risks.