Lūgta vērtēt prezidenta lēmumu nominēt premjera amatam Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīto Kučinski, Āboltiņa atzina, ka Vējonis savu lēmumu nav pamatojis, taču, aīmredzot, viņam "laikam ir kādi argumenti", kas likuši mainīt viedokli, lai gan iepriekš izteicies, ka jaunās valdības veidošana jāuztic Vienotībai. Iepriekš Vienotība piedāvājusi divus kandidātus - Āboltiņu un Šadurski, taču abu nominācija izpalikusi, tomēr ar to partijas darbība neapstājas.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien paziņoja, ka Ministru prezidenta amatam nominē Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedāvāto kandidātu Māri Kučinski. Vējonis gan neatklāja konkrētus apsvērumus, kāpēc valdības veidošanu uzticējis tieši viņam.
Kučinskis pauda pārliecību, ka koalīcijā jādarbojas līdzšinējiem trīs partneriem - ZZS, Vienotībai un Nacionālajai apvienībai. Pirmdien, 18.janvārī, Kučinskis iecerējis tikties ar Vienotību un pēc tam arī citām Saeimā ievēlētajām frakcijām un izteica cerību, ka Vienotība nolems strādāt viņa vadītajā valdībā un nepāries opozīcijā. Līdz sarunām ar Vienotības pārstāvjiem Kučinskis "izslēdz" iespēju runāt ar mazajām partijām - Latvijas Reģionu apvienību un No sirds Latvijai - par iesaisti valdībā.
ZZS jau otrdien piedāvāja, ka Kučinska iespējamajā valdībā finanšu ministra amatam izvirzītu pašreizējo ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), bet satiksmes ministra amatam - pašreizējo labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS). Politiskā spēka pārstāvji publiski pauduši, ka Nacionālā apvienība valdībā varētu saglabāt tās pašlaik ieņemtos ministru posteņus.
Tāpat ZZS uzskata, ka Rihards Kozlovskis (Vienotība) ļoti labi pilda iekšlietu ministra pienākumus, politiskajam spēkam nav pretenziju arī pret ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Vienotība), aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS), zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) un kultūras ministri Daci Melbārdi (NA). Amatu varētu saglabāt arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).