Āboltiņa sola vēstnieces amatā organizēt Vējoņa vizīti Itālijā

Āboltiņa pēc akreditācijas vēstules saņemšanas žurnālistiem skaidroja, ka, pateicoties Itālijai, Latvija ieguvusi savu de iure atzīšanu. Viņas pauda, ka Latvijai un Itālijai ir brīnišķīgas attiecības ekonomikā un kultūrā, bet galvenokārt abas valstis saista attiecības drošības jomā - Ādažos patlaban dien 160 Itālijas karavīri, sargājot Latvijas valsts un tās iedzīvotāju drošību.

"Ir svarīgi, lai šīs attiecības tiktu veicinātas un turpinātas," norādīja Āboltiņa.

Viņa pastāstīja, ka pirmais notikums būs Itālijas prezidenta Serdžo Matarella otrreizēja vizīte Latvijā Arajološas grupas vizītes ietvaros 13.septembrī un 14.septembrī. Ir izteikts ielūgums arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim apmeklēt Itāliju. "Es strādāšu pie tā, lai arī mūsu prezidents pēc ļoti ilga laika varētu būt abpusējā vizītē Itālijā," sacīja jaunā vēstniece.

Vērtējot Itālijas īstenoto ārpolitiku, Āboltiņa norādīja, ka Itālija ir pārstāvēta gan G7, gan NATO, turklāt tā ir arī viena no Eiropas Savienības (ES) dibinātājvalstīm.

"Ir ļoti svarīgi, lai ES tiktu saglabāta vienota. Patlaban pēc Itālijā notikušajām vēlēšanām tur darbojas populistu valdība, kas ir bijusi Itālijas tautas izvēle. Ir ļoti svarīgi ar viņiem strādāt tā, lai viņi ar Eiropu runātu vienā balsī," uzsvēra Āboltiņa, piebilstot, ka itāļi paši veidos savu politiku, savukārt citu valstu diplomāti var mēģināt izskaidrot savu attieksmi, pieredzi un vēsturi.

Vienlaikus Āboltiņa pauda pārliecību, ka arī Itālija ir par to, lai Eiropa būtu vienota un stipra, uzsverot, ka tikai tāda Eiropa var vest uz cilvēku labklājību un stabilitāti, kā arī drošību.

Patlaban Āboltiņas itāļu valodas zināšanas ir A2 līmenī, taču viņa tās plāno uzlabot, lai spētu sazināties ar Itālijas iedzīvotājiem. "Tā ir attieksme pret šo valsti, iespēja to labāk saprast, spēt sarunāties ar cilvēkiem un saprast tur notiekošo," teica Āboltiņa.

Komentējot publiskajā telpā izskanējušo kritiku par viņas stāšanos vēstnieces amatā, Āboltiņa norādīja, ka ikkatrs Latvijā var brīvi paust savu viedokli, tostarp kādam pateikt labus un uzmundrinošus vārdus vai arī "kādu apliet ar netīrumiem".

"Pēdējā laikā pietiekami daudz esmu to redzējusi, respektēju šo cilvēku viedokli. [..] Ceru attaisnot prezidenta doto uzticību. Veltīšu visas savas zināšanas un pieredzi, lai Latvijas attiecības ar Itāliju būtu vēl labākas," solīja Āboltiņa.

Komentējot to, ka ziņas par Āboltiņas iespējamo kļūšanu par Itālijas vēstnieci bija izskanējušas vēl pirms gada, viņa norādīja, ka sākotnēji bija uzrunājusi ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (Vienotība) par savu vēlmi atgriezties dienestā, vienlaikus informējot, ka viņa vēlētos pildīt vēstnieka pienākumus kādā no ārvalstīm. Āboltiņa skaidroja, ka sākotnēji apzinātas valstis, kuru vēstniekiem beigtos pilnvaru termiņi. Vienlaikus Āboltiņa atgādināja, ka Latvijas prezidentūras laikā kopā ar Itāliju un Luksemburgu viņai ir bijusi iespēja veidot politiskus kontaktus ar vairākiem Itālijas politiķiem.

"Man bija ļoti labas attiecības ar iepriekšējiem parlamenta un senāta priekšsēdētājiem," apgalvoja Āboltiņa.

Uz Itāliju Āboltiņa plāno doties augusta beigās. Vēstnieki tiek nozīmēti uz četriem gadiem.

"Patlaban man nav domu un plānu par politiku. Domāju, ka šis posms dzīvē ir noslēdzies un esmu atgriezusies tur, no kurienes esmu nākusi. Mans uzdevums tagad būs pildīt man uzticētos pienākumus," pauda Āboltiņa.

Kā ziņots, Vējonis otrdien Rīgas pilī Āboltiņai pasniedza akreditācijas vēstules, kas ļauj viņai kļūt par Latvijas vēstnieci Itālijā.

Likums nosaka, ka vēstniekus pēc ārlietu ministra un Saeimas Ārlietu komisijas kopēja saskaņota priekšlikuma amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents.

Āboltiņa šogad februārī sāka darbu Ārlietu ministrijas (ĀM) Eiropas departamenta direktores amatā un viņai piešķirts padomnieka diplomātiskais rangs.

Āboltiņa pērn bija paziņoja, ka noliks deputātes mandātu pirms 12.Saeimas sasaukuma beigām, jo iecerējusi atgriezties diplomātiskajā dienestā.

Vienotības valde pērn novembrī nolēma izslēgt Āboltiņu no partijas par komentāriem un rīcību laikā, kad Vienotība sprieda par iespēju mainīt ekonomikas ministru.