Taxify brīdina, ka varētu pārtraukt darbību Latvijā

"Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, lai brīvajā laikā īstenotu šādu darbības veidu, ir jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un automašīnas licence, kā arī jāmaksā sociālais nodoklis, lai vispār šādu licenci saņemtu, un tas viss sastāda ievērojamas izmaksas. Šajā gadījumā vairs nav atšķirības starp taksometru un individuālo automašīnas vadītāju pakalpojumu, un līdz ar to pilnībā zūd pieņemtā likuma jēga," komentēja Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš. Viņš uzsver, ka privāto vadītāju regulējums ir būtisks, lai kopumā sakārtotu pasažieru pārvadājumu nozari Latvijā.

"Papildus pārspīlētajām prasībām izstrādātie noteikumi paredz arī to, ka mobilajai lietotnei jāglabā dati Latvijā un jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam visa informācija, nevis tikai tā, kas ir nepieciešama nodokļu iekasēšanai un administrēšanai. Tas ir prettiesiski un nonāk pretrunā gan ar fizisko personu datu, gan arī komercnoslēpuma aizsardzības noteikumiem. Jo īpaši situācijā, kad, stājoties spēkā Eiropas Savienības Datu aizsardzības regulai, komersanti riskēs saņemt līdz pat 20 miljoniem lielu sodu gadījumā, ja būs izpauduši vairāk datu, nekā vajadzīgs. Ja šis regulējums netiks atrisināts atbilstoši likuma jēgai, Taxify ļoti nopietni domās par aiziešanu no Latvijas tirgus, un prognozēju, ka arī jebkurai citai mobilajai platformai šis tirgus nebūs aktuāls," pauda Krūmiņš.

Taxify pārstāvis Latvijā uzskata, ka šobrīd izstrādātie kopbraukšanas noteikumi privāto vadītāju darbību nevis atvieglo, bet apzināti sarežģī. "Vienkāršs automašīnas īpašnieka nodrošinātais pakalpojums ir "aplikts ar birokrātiju", kas to vairs nepadara izdevīgu cilvēkiem, kuri vēlas gūt papildu ienākumus, strādājot tikai dažas stundas mēnesī ar savu privāto transportlīdzekli, nevis nodarboties ar to profesionāli," neapmierinātību pauda Krūmiņš.

Krūmiņš pauda viedokli, ka šobrīd Satiksmes ministrijas izstrādātais projekts esot balstīts "atsevišķu taksometru uzņēmumu lobijā".

Jau vēstīts, ka pērn rudenī Saeima pieņēma grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz ieviest kopbraukšanas regulējumu. Pieņemot grozījumus, Saeima lēma, ka līdzās taksometru pakalpojumiem tiks nodrošināti arī vieglo auto pārvadājumi, un Satiksmes ministrijas uzdevums bija izstrādāt noteikumus, kā reāli tiks nodrošināta iespēja sniegt vieglo auto pārvadājumus. Likuma mērķis bija nodrošināt iedzīvotājiem alternatīvu transporta veidu, lai ērti pārvietotos pilsētā, kā arī iespēju iedzīvotājiem Rīgā papildus piepelnīties brīvajā laikā, pārvadājot pasažierus ar savu privāto transportlīdzekli.