Kā norādīts partijas paziņojumā, 13.Saeimas "Saskaņas" frakcijas deputāti ir nolēmuši, ka nekādā veidā ar saviem balsojumiem nepiedalīsies Civilās savienības likumprojekta turpmākajā izskatīšanā.
Ņemot vērā, ka likumprojekta izskatīšanai ir nepieciešams kvorums jeb vismaz 50 deputātu piedalīšanās balsojumā, šāds pavērsiens var radīt šķēršļus likumprojekta pieņemšanai.
Līdz šim daudzi deputāti, kuri iebilst pret likumprojekta izskatīšanu, nav piedalījušies balsojumos par likumprojektu, lai "norautu kvorumu" un nepieļautu tā pieņemšanu, tomēr līdz šim minimālais kvorums vienmēr ticis panākts, balsojot arī daļai no "Saskaņas" deputātiem.
Kā norādīts "Saskaņas" paziņojumā, vairāki opozīcijas deputāti ir vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), prasot izmeklēt, vai "tehniskās pauzes" laikā nav notikusi balsu pirkšana.
""Saskaņas" frakcija uzskata, ka likumprojekta virzība ir jāaptur, KNAB ir jāizmeklē notikušais, bet likumprojekts galīgajā lasījumā jāizskata 14.Saeimā. Pretējā gadījumā likumdevējs paliks apkaunojoša koruptīva skandāla ēnā," uzsver politiskā spēka pārstāvji.
"Saskaņas" frakcija uzskata, ka Civilās savienības likumprojekts ir nepieciešams gan cilvēku mantisko, gan personisko tiesību aizsardzībai. Taču likuma galīgajai redakcijai jābūt pieņemtai ar godīgu balsu vairākumu, nevis ar ietekmētām un "sarunātām" balsīm, pauž deputāti.
Kā ziņots, trīs opozīcijas deputāti vērsušies KNAB par Saeimas deputāta Aivara Geidāna (K) iespējamo ietekmēšanu Civilās savienības likumprojekta balsojumā, aģentūru LETA informēja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.
Piektdien, 18.maijā, ar iesniegumu KNAB vērsušies deputāti Stepaņenko, Aldis Gobzems (KuK) un Edgars Tavars (LZP), pastāstīja deputāte.
Savukārt Geidāns noliedz, ka būtu ietekmēts un savu gala balsojumu skaidro ar nepieciešamību politikā kolektīvi vienoties kādu jautājumu virzības atbalstīšanai, lai parlamentārā demokrātija darbotos efektīvi.
Kā komisijas sēdē novēroja aģentūra LETA, balsojot par Civilās savienības likumprojekta virzību galīgajā lasījumā, deputātu domas sadalījās. Pirmajā balsojumā pieci balsoja par, bet pieci pret. Deputāts Geidāns par likumu nebalsoja.
Tā kā balsis sadalījās līdzīgi, komisijas vadītājs Jānis Butāns (K) aicināja deputātus balsot atkārtoti. Otrajā balsojumā deputāti balsoja tāpat, kā pirmajā, bet, kad Geidāns atkārtoti atzina, ka viņš par likumprojekta virzību nebalsos. Attālināto sēdi skāra tehniskas problēmas, audio skaņa sāka raustīties un pārtrūka. Butāns kolēģus informēja, ka balsojuma laikā radusies tehniska kļūda.
Komisijas sēdē Stepaņenko aicināja turpināt balsojumu, papildinot, ka viņa lieliski dzird Butānu, kā arī citus deputātus. Deputāts Jānis Iesalnieks (NA) pauda viedokli, ka "tehniskās problēmas saistītas ar balsu pirkšanu". Stepaņenko viņam piekrita, uzsverot, ka pašlaik tiek rakstītas īsziņas Geidānam.
Tehniskā pauze ilga nedaudz vairāk par minūti. Butāns, pamatojoties uz tehniskām problēmām, aicināja deputātus sākt balsojumu no jauna, savukārt opozīcijas deputāti izteica iebildumus pret šādu piedāvājumu un aicināja turpināt jau iesākto balsojumu.
Faktiski Butāns piekrita un jauns balsojums netika sākts, bet gan turpināts iepriekšējais. Butāns pēc saraksta atkārtoja deputātu pozīcijas, savukārt, nonākot līdz Geidāna pozīcijai, deputāts Geidāns lēma balsot par likuma virzību. Šāda pozīcijas maiņa izraisīja sašutumu opozīciju deputātu vidū. Deputāti izteica viedokli, ka tehniskās pauzes laikā Geidāna balss tika nopirkta.
Reaģējot uz notikušo Stepaņenko, Gobzems un Tavars vērsušies KNAB ar lūgumu izmeklēt iespējamo Geidāna ietekmēšanu saistībā ar šo balsojumu, pastāstīja Stepaņenko. Parlamentārieši cer, ka tiesībsargājošajai iestādei būs iespējams konstatēt visus apstākļus, kas pavadīja šo balsojuma un kas notika izsludinātās tehniskās pauzes laikā.
Opozīcijas deputāti norāda, ka esot zināms, ka Butāns nebija viens pats komisijas telpā un ka klātienē bijuši arī citi cilvēki. Tāpēc politiķi cer, ka varēs tikt izdibināta taisnība un tiks konstatēts notikušais, kas apliecinātu vai noliegtu iespējamo saziņu ar Geidānu un viņa ietekmēšanu komisijas sēdes laikā, skaidroja deputāte.
Ņemot vērā Geidāna neskaidro pozīciju, šis gadījums varētu liecināt, ka deputāts nav balsojis atbilstoši savai pārliecībai un sirdsapziņai, bet viņa balsojumu varētu būt ietekmējuši citi faktori, pauda deputāte.
Iesniegumā KNAB deputāti norāda, kuri deputāti piedalījās sēdē un kā katrs balsoja par likumprojektu. Politiķi norāda, ka Geidāns balsojuma laikā paziņoja "nebalso", kas faktiski nozīmē deputāta nepiedalīšanās balsojumā. No sēdes ieraksta saprotams, ka Geidāns apzināti nebalsoja un vēlējās to darīt zināmu visiem klātesošajiem, norāda opozīcija parlamentārieši.
Politiķi pauž, ka atkārtotā balsojuma laikā, sadzirdot, ka Geidāns atkal paziņo "nebalso", Butāns "patvaļīgi pārtrauca" komisijas sēdi, aizbildinoties ar it kā notikušajiem tehniskajiem traucējumiem. Komisijas sēdes ierakstā pēc Geidāna balsojuma dzirdams klikšķis, "kas varētu liecināt par to, ka komisijas vadītājs izslēdza mikrofonu iespējams tamdēļ, lai steidzami sazinātos" ar Geidānu, teikts iesniegumā KNAB.
Pēc aptuveni minūtes komisijas vadītājs pieslēdzies un opozicionāru skatījumā rosinājis atsākt balsojumu jau trešo reizi, trešo reizi lūdzot nobalsot tieši Geidānam, kurš pēc notikušās "piespiedu pauzes", trešajā balsojuma reizē jau mainīja savu balsojumu un nobalsoja "par".
Butāns neesot paziņojis komisijas deputātiem par tehnisko traucējumu iemeslu, tāpēc Stepaņenko, Gobzems un Tavars secina, ka komisijas vadītājs labi dzirdējis visus deputātus un ka sēdes laikā "nebija piefiksēti nekādi traucējumi".
Politiķi pauž, ka likumprojektu izstrādājusi Butāna un Geidāna pārstāvētās partijas "Konservatīvie" vadītā Tieslietu ministrija. Neesot izslēgts, ka Butāns ar nolūku būtu pārtraucis deputātu balsojumu, lai iegūtu vajadzīgo balsojumu no Geidāna, kura balsojums izšķīra likumprojekta virzību, iesniegumā tiesībsargājošajai iestādei norāda deputāti.
Tiek norādīts, ka līdz ar Jāņa Vitenberga (NA) gaidāmo atgriešanos Saeimā, Geidāns zaudēšot deputāta tā dēvēto "mīksto" jeb pagaidu mandātu, tāpēc viņš varētu būt ieinteresēts izpildīt partijas uzdevumu, mainot savu balsojumu, jo, iespējams, ka Geidāna materiālais stāvoklis vai politiskā nākotne varētu būt atkarīga no viņa pārstāvētā politiskā spēka. Politiķis ir vairākkārtīgi Saeimas debatēs izteicis kardināli pretēju viedokli, kurš nav savienojams ar deputāta balsojumu par likumprojektu.
"Visi norādītie apstākļi varētu liecināt par iespējamu labuma piedāvāšanu Aivaram Geidānam, vai iespējamu Aivara Geidāna ietekmēšanu no komisijas vadītāja Jāņa Butāna vai trešās personas puses," teikts iesniegumā KNAB.
Politiķi lūdz veikt visas nepieciešamās darbības un, ja tiktu konstatētas nelikumīgas darbības komisijas balsojuma laikā, saukt attiecīgās personas pie atbildības. Politiķi norāda uz citu cilvēku klātbūtni komisijas telpā, kā arī to, ka Butāna darbības ar datoru esot pārbaudāmas, līdz ar to arī "iespējamā Saeimas deputātu maldināšana komisijā par tehniskajiem traucējumiem". Iesniegumam pievienots arī komisijas sēdes videoieraksts.
Savukārt Geidāns aģentūrai LETA noliedza, ka būtu ietekmēts, uzsverot, ka nekāda nauda viņam nav tikusi maksāta un ka tehniskā pārtraukuma laikā ar viņu Butāns vai kāds cits neesot sazinājies.
Gan Geidāns, gan Juridiskās komisijas vadītājs Jānis Butāns (K) pauž, ka komisijas sēdē arī esot bijusi tāda situācija, kurā deputāts Gobzems esot tikai vēlāk nobalsojis "pret". Abi politiķi uzskata, ka jāuzdod jautājumi arī Gobzemam, vai viņš ticis ietekmēts pirms balsojuma, un Butāns vaicā, vai kāds varētu būt piezvanījis Gobzemam, lai viņš pēc kāda laika nobalsotu pret.
Geidāns norāda, ka komisijas sēdē rīkojies atbilstoši tam, kā ir esot pārrunāts "Konservatīvo" frakcijā. Lai būtu skaidrība par šo situāciju ir svarīgi izprast politiskos procesus parlamentārajā demokrātijā un tās pamatus, uzsver politiķis. Lai varētu sasniegt kādus mērķus, politiķi apvienojas partijās, savukārt tādi deputāti, kuri strādā vieni paši, nevarot nekā panākt, akcentē deputāts.
Viņš skaidro, ka gan koalīcija, gan vienošanās frakcijā viņam ir saistoša, lai gan personīgi politiķis nekad nav atbalstījis šo likumprojektu. Tā kā viņš pārstāv organizāciju, kurā lēmumi tiek pieņemti kolektīvi, Geidāns arī atbalstījis vairākuma vienošanos. Parlamentārietis norāda, ka, ja no frakcijas desmit vai 12 deputātiem vairākums vienojas par atbalstu kādam likumprojektam, tad uzskatu atšķirības vienā jautājumā nav iemesls, lai aizietu prom.
Deputāts skaidroja, ka viņam ir personīgi iebildumi pret Civilās savienības likumprojektu, taču viņš šajā jautājumā nosliecies par labu pārstāvētajai organizācijai. Runa ir par ļoti jūtīgām, neviennozīmīgām izmaiņām, tāpēc politiķis jebkurā gadījumā "vieniem būs labais, citiem sliktais", uzsvēra Juridiskās komisijas deputāts.
Lai kaut ko politikā panāktu nepieciešams kolektīvi par to vienoties, skaidroja Geidāns, piesaucot savu bijušo partiju "KPV LV", "kura sadalījās, jo neviens nevienojās".
Viņš arī norādīja, ka pēc sēdes arī iesniegumā Juridiskajai komisijai informējis, ka balso par likumprojektu. Vaicāts par opozīcijas deputātu vēršanos tiesībsargājošajā iestādē, politiķis norāda, ka iesnieguma autoriem neesot izpratnes, ka jautājums par politisko procesu nav KNAB kompetencē.
Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Butāns aģentūrai LETA uzsvēra, ka Geidāns pats ir atbildīgs par savu balsojumu un ka kolēģis esot rīkojies tā, kā bijis pārrunāts "Konservatīvo" frakcijas sēdē, kā ir jāatbalsta likumprojekta virzība.
Lai nebūtu "liekas spekulācijas" Butāns nekomentēja, nedz to, vai komisijas sēdēs tehniskajā pauzē sazinājies ar Geidānu, nedz arī, kāpēc viņš izsludinājis tehnisko pauzi. Vaicāts, vai informācijas nepieejamība par šīm lietām likumdošanas procesā nav pretrunā ar atklātību, politiķis atbildēja noraidoši.
Komisijas vadītāja ieskatā atklātība esot nodrošināta, jo ir pieejams gan sēdes audioieraksts un drīzumā būšot pieejams arī sēdes protokols, tāpat Butāna pauž, ka esot arī ievērota lēmuma pieņemšanas procedūra. Butāns arī piebilda, ka, lai nebūtu šāda veida pārpratumu, komisijas sēdes visiem deputātiem būtu jāapmeklē klātienē.
Kā ziņots, Juridiskā komisija Civilās savienības likumprojektu ir atbalstījusi galīgajā lasījumā un par to vēl jābalso arī Saeimas sēdē.