Viņa norādīja, ka 2023.gads iezīmēja izmaiņas Latvijas banku sektorā, kuras ir skaidrojamas gan ar konkrēto banku stratēģiju, gan ar objektīviem ārējiem faktoriem. "Mainoties daudzu banku biznesa modeļiem un atsakoties no ārzemju tirgiem, bankas koncentrē darbību uz vietējo tirgu, kas palielina konkurenci starp kredītiestādēm, it īpaši biznesa klientu segmentā," teica Buraja.
Tāpat "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja minēja, ka Latvijā turpina dominēt bankas ar ārzemju kapitālu.
"Banku kapitāla lielums tieši ietekmē to, cik lielus projektus konkrētā kredītiestāde var finansēt. Šajā situācijā biznesa klientiem, kuri vēlas piesaistīt resursus vērienīgu projektu realizācijai, ir jāizvēlas partneri starp kredītiestādēm, kuras ir spējīgas finansēt liela mēroga projektus, un šādu partneru Latvijas tirgū objektīvi nav daudz. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc lielu projektu finansēšanas no uzņēmumu puses ir augsts," teica Buraja.
Viņa arī atzīmēja, ka loģisks risinājums šajā gadījumā ir banku konsolidācija. "Nākamajā gadā var prognozēt šīs tendences turpinājumu, kā arī konkurences saasināšanos privātpersonu apkalpošanas segmentā," uzsvēra "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja.
Buraja norādīja, ka gads tika pavadīts augsto procentu likmju iespaidā, kas būtiski ietekmēja kreditēšanas jomu. Korporatīvie klienti arvien vairāk meklē esošo saistību refinansēšanas iespējas, kā arī investīcijas uzņēmumu kapitālā, kas ļauj būtiski palielināt finansējuma apjomu. Šajā ziņā priekšroka ir kredītiestādēm, kurām, pirmkārt, šādi resursi ir, un, otrkārt, kuras vēlas iedziļināties klientu projektos, izvērtēt to biznesa un vajadzību nianses, un piedāvāt individuālus risinājumus.
Ņemot vērā, ka centrālās bankas turpina augstu bāzes likmju politiku, šis faktors ietekmēs Latvijas finanšu tirgu arī nākamgad, teica Buraja.
"Runājot par otru šīs medaļas pusi - noguldījumiem - augsto procentu likmju dēļ tie saglabājas pievilcīgi banku klientiem. Vienlaikus mēs neprognozējam nākamgad būtisku vietējo noguldījumu pieaugumu, jo, pat ņemot vērā inflācijas palēninājumu, augstā cenu līmeņa saglabāšanās nesekmē noguldījumu kultūras attīstību Latvijā. Lielākas iespējas šajā ziņā Latvijas bankām ir Eiropas klientu noguldījumu piesaistē, sadarbojoties ar "FinTech" noguldījumu platformām," sacīja Buraja.
Tāpat viņa minēja, ka Latvijas bankas, kuras darbojas privātpersonu hipotekārās kreditēšanas jomā, nākamgad būtiski ietekmēs pieņemtās izmaiņas regulējumā par atbalstu kredītņēmējiem, kas uzliek bankām pienākumu maksāt nodevu par katru atbilstošu hipotekāro kredītu. "Šis papildu maksājumu slogs, ka arī pats tirgus nosacījumu izmaiņu fakts jau izsniegtajiem kredītiem, mūsuprāt, tuvākajā perspektīvā negatīvi ietekmēs hipotekārās kreditēšanas attīstību," pauda Buraja.
"Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja arī atzīmēja, ka viens no būtiskākiem faktoriem, kuram bankām nākamgad ir jāpievērš uzmanība, būs turpmākā iekšējās kontroles sistēmu pilnveidošana, darbs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, starptautisko sankciju ievērošana un ieviešana. "Prasības šajās jomās turpinās palielināties, tādēļ bankām būs nepieciešams veikt papildu ieguldījumus tehnoloģijās un personāla apmācībā," viņa sacīja.
Tajā pašā laikā Buraja norādīja, ka Latvijas bankas šajā jomā jau ir paveikušas lielu darbu. "Kopumā mūsu valsts finanšu nozares AML (Anti-Money Laundering) sistēmas atbilst labākajiem pasaules standartiem," viņa sacīja.
Vēl viens būtisks aspekts, kas, pēc Burajas teiktā, ietekmēs kredītiestāžu darbību, būs pieaugoša ilgtspējas jeb ESG (Environmental, social, and governance) standartu ieviešana banku ikdienas darbībā. Arvien svarīgāki būs tādi faktori kā korporatīvās pārvaldības caurskatāmībā, dzimumu līdztiesības nodrošināšana, sociāla atbildība, vides aizsardzības veicināšana, tostarp atjaunojamās enerģijas izmantošana.
"Bankām būs arvien striktāk jāvērtē klientu projekti no ilgtspējas viedokļa, un būs jāatsakās no sadarbības ar uzņēmumiem, kuri neatbilst ESG kritērijiem. Ir vērts rīkoties proaktīvi un finansēt vairāk zaļās enerģijas projektu," sacīja Buraja, piebilstot, ka, piemēram, "Rietumu bankai" šobrīd apmēram 40% no kredītportfeļa ir "zaļie kredīti", un banka šo proporciju turpinās palielināt.
Pēc Burajas teiktā, kopumā Latvijas finanšu nozare šobrīd ir ļoti augstā attīstības līmenī, tā darbojas pēc labākajiem pasaules standartiem. To redz un novērtē ārzemju partneri, konsultanti, auditori, tirgus uzraugi. "Latvijas banku sektors kļūst mazāks un kompaktāks, bet tas ir ilgtspējīgs un ar labām attīstības perspektīvām," viņa uzsvēra.
Tāpat "Rietumu bankas" valdes priekšsēdētāja prognozēja, ka Latvijas bankas nākamgad saglabās pelnītspēju, bet tas prasīs arvien lielāku iedziļināšanos klientu projektos un vajadzībās, konsekventu stratēģiju, pareizu un savlaicīgu lēmumu pieņemšanu, ieguldījumus tehnoloģijās un personālā.
"Neizbēgami Latvijas banku izaugsme būs cieši saistīta ar kopējo Latvijas ekonomikas izaugsmi, un starp būtiskākiem faktoriem var minēt likumdošanas prognozējamību un stabilitāti, birokrātiskā sloga mazināšanu, inflācijas apkarošanu un cīņu ar ēnu ekonomiku," teica Buraja.
Jau vēstīts, ka "Rietumu banka" šogad deviņos mēnešos šogad strādāja ar peļņu 12,65 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,7% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā. "Rietumu bankas" aktīvi 2023.gada 30.septembrī bija 1,415 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gada beigās.
Pēc aktīvu apmēra "Rietumu banka" ir piektā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākie akciju īpašnieki ir SIA "Esterkin Family Investments" (33,12%), Maltas kompānija "Boswell (International) Consulting Limited" (33,11%), kā arī SIA "Suharenko Family Investments" (17,34%). "Esterkin Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Leonids Esterkins, bet "Suharenko Family Investments" vienīgais īpašnieks ir Arkādijs Suharenko.