Viņš pieļauj, ka ar šiem līdzekļiem vajadzētu pietikt, ņemot vērā, ka Brisele piešķīra Satiksmes ministrijas prasīto summu. Finanšu aplēses gan tikšot veiktas, kad, piemēram, tiks izvēlētas tiltu konstrukcijas.
Projektā Latvijas teritorija ir iedalīta trīs posmos. Rīga - centrālais posms, kā arī Dienvidu un Ziemeļu posms. Ir plānots vispirms sākt būvniecību centrālajā posmā, kurš arī tehniski ir sarežģītākais. Rīgas posmā īpašumu atsavināšanas process trases vajadzībām tiks sākts 2017.gadā, pārējā Latvijā - 2018.gadā.
Balgalis skaidro, ka, lai arī stacijas un autoostas pārveides variants vēl nav izvēlēts, jau tagad ir skaidrs, ka sliežu novietojums, kur tās šķērso Daugavu, paliks nemainīgs, neatkarīgi no tā, kā tiks pārbūvēta stacija. Sliedes būs blakus dzelzceļa tiltam un tālāk aizies Torņakalna virzienā. Tagad esot jāspriež par stacijām, gājēju plūsmām un pieturām. Vienlaikus esot skaidrs arī tas, ka uzbērumu no Prāgas ielas līdz Daugavai ir paredzēts nojaukt. Satiksmes ministrijā konkrētu risinājumu sola janvāra sākumā.
Lai samazinātu izmaksas, izstrādājot Rail Baltica trases novietojumu, paredzēts, kur vien tas iespējams, to būvēt virs jau esošas infrastruktūras, tādējādi panākot lētākas dzelzceļa uzturēšanas izmaksas. Taču ne vienmēr izvēlēts lētākais variants, piemēram, domājot par vidi, izmantota arī novitāte - tādu tiltu izveide, kuru balsti nav upēs.
Kā skaidro eksperts, veidojot trasi, mēģināts saglabāt visu autoceļu tīklu. Tāpat būtiski, lai šķērsojumi būtu ērti piebraucami un pašvaldību šo šķērsojumu uzturēšanas izmaksas būtu saimnieciski pamatotas un neradītu liekus sadārdzinājumus.
Tāpat ievērota dabas ainavas un arhitektonisko vērtību saglabāšana. Minētā uzskatāms piemērs ir Daugavas tilta piedāvātais risinājums, kura konkrētas izmaksu amplitūdas gan varēšot nosaukt pēc nākamo soļu - plānošanas un tehniskās projektēšanas - realizēšanas.