Rail Baltica stacijas būvniecībai lidostā Rīga otrajai kārtai kvalificējušies 11 kandidāti

Voronkova informēja, ka starptautiskā konkursa otrajā posmā par Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecību starptautiskajā lidostā Rīga kvalificējušies 11 kandidāti no astoņām valstīm - Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Francijas, Turcijas un Austrijas. 

Konkursa otrajā posmā kandidātiem līdz šā gada 3.augustam jāiesniedz tehniskais un finanšu piedāvājums. 

2020.gada beigās plānots noslēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju un 2021.gadā sākt būvdarbus. 

Eiropas dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris norādīja, ka konkursā sagaidāma ļoti spraiga starptautiska konkurence. 

"Pieteikušies profesionāli un pieredzējuši kandidāti no daudzām pasaules valstīm un arī no Latvijas. Iesniegti profesionāli sagatavoti kvalitatīvi pieteikumi, kas konkursa otrajam posmam ļāva kvalificēt visus 11 kandidātus. Tas dod pārliecību, ka tiks nodrošināta augsta līmeņa konkurence, kā rezultātā iesniegtie tehniskie un finanšu piedāvājumi būs konkurētspējīgi, un mums būs iespējas izvēlēties ne tikai labāko, bet arī izmaksu ziņā efektīvāko būvniecības piedāvājumu," pauda Vingris.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka Rail Baltica stacija starptautiskajā lidostā Rīga būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā. 

"Rail Baltica projekts ir viens no Latvijas ekonomikas attīstības katalizatoriem. Tas savienos Baltiju ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Projekta būvniecības aktīvā fāze sāksies jau šā gada nogalē ar darbiem Rīgas Centrālajā stacijā un turpināsies ar starptautiskās lidostas Rīga dzelzceļa stacijas un visas Rail Baltica līnijas izbūvi," pauda satiksmes ministrs. 

Eiropas dzelzceļa līnijas 2019.novembrī izsludināja starptautisku konkursu, lai atrastu būvniekus Rail Baltica stacijas ēkas starptautiskajā lidostā Rīga, estakāžu, piebraucamo ceļu, uzbēruma, sešu kilometru sliežu ceļa posma un pārvada pār K.Ulmaņa gatvi būvēšanai. 

Starptautiskais konkurss norit divos posmos. Pirmajā kārtā notika kandidātu atlase, bet otrajā konkursa kārtā paredzēta kandidātu sagatavoto piedāvājumu iesniegšana un sarunas, lai 2020.gada beigās noslēgtu līgumu un 2021.gadā sāktu pirmās kārtas būvdarbus. Iepriekš tika lēsts, ka kopējā iepirkuma summa varētu būt 250-280 miljoni eiro. 

Būvniecības darbi plānoti piecās kārtās: vispirms tiks būvēta stacijas ēka, kas paredzēta trijos līmeņos, estakādes būvkonstrukcijas un piebraucamie ceļi ar saistīto infrastruktūru. Sekos stacijas ēkas fasādes izveide, kuras risinājumā, respektējot Latvijas koka arhitektūras tradīcijas, izvēlēts koks kā dominējošais stacijas fasādes elements, un fasādes apdares darbi, kā arī tiks veidotas mehāniskās sistēmas, notiks iekšējā apdare, labiekārtošana. Pēcāk sekos estakādes uz Rīgu un Jaunmārupi izbūve. 

Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, Rail Baltica dzelzceļš un stacija lidostā Rīga tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metru. Tiks veidots uzbērums un 113 metrus garš dzelzceļa pārvads pār K.Ulmaņa gatvi. Projektā noslēdzošais posms būs sliežu būvniecība. Paredzēts izbūvēt divus dzelzceļa sliežu ceļus, lai pa jaunuzbūvēto dzelzceļu četras reizes dienā varētu kursēt Rail Baltica ātrvilciens, un ik pa apmēram 30 minūtēm - atspoles vilciens, savienojot lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus astoņās minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. 

Infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai. 

Jau ziņots, ka Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka Rail Baltica dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.