Kā informēja Beļskis, "Liepājas metalurga" produkcija veidojusi ap 20% no kopējā ostā pārkrauto kravu apjoma. "Tas patiešām ir liels apjoms, un mēs ceram, ka uzņēmums spēs atsākt ražošanu," sacīja LSEZ pārstāvis. Viņš pauda cerību, ka daļēji šo zaudējumu kompensēs jaunā prāmju līnija starp Krieviju un Vāciju, maršrutā iekļaujot arī Liepāju. Pirmais jaunās līnijas prāmis "Petersburg" Liepājas ostā ienāks pirmdien, 5.augustā.
"Jau gada sākumā bija skaidrs, ka osta šogad nevarēs sasniegt pagājušā gada rekordus un kravu apgrozījums nostabilizēsies 6 līdz 6,5 miljonu tonnu robežās," sacīja Beļskis, atgādinot, ka pērn ostā pārkrauts ap 7,5 miljoniem tonnu kravu. Šā gada sešos mēnešos ostā pārkrauti aptuveni 2,5 miljoni tonnu kravu, kas ir par gandrīz 30% mazāk nekā pērn šajā periodā, bet par 5% vairāk nekā 2011.gada attiecīgajā periodā.
Kā galvenos faktorus, kas pērn ļāva sasniegt pārkrauto kravu apjoma rekordus, Beļskis min ļoti labās graudaugu ražas Kazahstānā, kā arī Liepājas ostas padziļināšanu. Lai arī ostas padziļināšanas projekts vēl līdz galam nav pabeigts, ostā tagad var ienākt "Panamax" tipa kuģi. Viens šāds kuģis spējot pārvadāt 50 000 tonnu kravu. Pirms padziļināšanas osta spēja uzņemt kuģus, kuru kravnesība nepārsniedz 25 000 līdz 30 000 tonnu.
"Jāsaprot, ka osta ir tikai starpposms un mēs ļoti lielā mērā esam atkarīgi no pārdevēja, ražotāja, pircēja," sacīja Beļskis. Viņš pauda cerību, ka arī šogad graudaugu raža būs laba.
Kā ziņots, Valsts kase 25.jūlijā no valsts budžeta līdzekļiem samaksāja "Liepājas metalurga" vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai "UniCredit S.p.A." - 67 465 056 eiro jeb 47 414 711 latus. Pirms tam aprīlī Valsts kase Itālijas bankai veica "Liepājas metalurga" valsts galvotā kredīta pamatsummas daļas maksājumu 6 128 456 eiro (4 307 103 latu) apmērā.
Galvojumu valsts vārdā par "Liepājas metalurga" saistībām kopumā 85,6 miljonu eiro (60 miljonu latu) apmērā pret banku "UniCredit" izsniedza toreizējais finanšu ministrs Einars Repše 2009.gada decembrī. Aizņēmums "Liepājas metalurgam" bija nepieciešams ražotņu modernizācijai.
"Kopējā pārdošanas rezultātā atgūstamās summas daļa ir apmēra 20-50%," teikts ziņojumā. Turklāt, lai pārdotu aktīvus, valstij nepieciešams tos uzturēt un aptuvenās dīkstāves izmaksas ir 12 miljoni latu gadā, iespējams, arī vairāk, ņemot vērā izmaksas ziemas laikā, norāda "Prudentia".