Viņš norādīja, ka kopš 2011.gada valsts budžets valsts ceļiem pamazām ir audzis, taču 2008.gada līmenis, kad ceļiem bija pieejams līdz šim maksimālais valsts budžeta finansējums - 234,6 miljoni eiro, joprojām nav sasniegts, lai arī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms jau pērn pārsniedza 2008.gada līmeni.
Lange ikgadējā ceļu nozares konferencē uzsvēra, ka pareizais plānošanas modelis būtu novērtēt autoceļu stāvokli, uzstādīt mērķi, kādam ceļu tīklam jābūt pēc zināma perioda, un īstenot programmas, kuras palīdz to sasniegt. Tomēr realitāte ir pretēja, jo pieejamais budžets nedod iespēju īstenot tādus darbu apjomus, lai autoceļu stāvoklis būtiski mainītos.
Valsts autoceļu asfalta segumu atjaunošana un segu pārbūve notiek divreiz mazākā apjomā, nekā būtu nepieciešams, bet tiltu atjaunošanas un pārbūves darbi - četras reizes mazākā apjomā. Pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, uz valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem situācija uzlabojas, taču valsts vietējās nozīmes ceļi ir sliktā stāvoklī.
Līdz 2020.gadam Latvijas ceļiem plānotais Eiropas Savienības finansējums ir 534 miljoni eiro, taču tas ir pieejams tikai valsts un reģionālās nozīmes ceļiem. Vietējos ceļus ir iespējams labot tikai par valsts budžeta līdzekļiem. Turklāt Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) līdzekļi, kas paredzēti valsts ceļiem, tiks apgūti līdz 2018.gadam, bet Eiropas rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) līdzekļi - līdz 2019.gadam.
Lange arī uzsvēra, ka Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, valsts budžeta finansējums ceļiem ir vismazākais - vien 146 miljoni eiro, kamēr Lietuvā ir 454 miljoni eiro, bet Igaunijā - 182 miljoni eiro.
Latvijā kapitālie ieguldījumi valsts autoceļos no IKP šogad prognozēti 0,33% apjomā, kamēr, piemēram, Austrālijā tie ir 1,3%, Kanādā - 1,2%, Japānā un Norvēģijā - aptuveni 0,8%.
Jau ziņots, ka šodien notiek LVC rīkotā ceļu nozares ikgadējā konference un šogad tās nosaukums ir Attīstība sākas ar ceļu. Konferencē uzstājas satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange, biedrības Latvijas ceļu būvētājs priekšsēdētājs Andris Bērziņš un ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.