Augstākā tiesa (AT) šomēnes atcēla lēmumu par pagaidu aizsardzību lietā, kura ierosināta pēc LG pieteikuma par SPRK 10.septembrī pieņemtajiem dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem. Ņemot vērā SPRK noteikumus, AS "Latvenergo" bija plānojusi eksperimentālā kārtā no Lietuvas gāzes kompānijas Litgas iegādāties gāzi miljona kubikmetru apmērā, taču LG šo lūgumu noraidīja.
LG pārstāvis Vinsents Makaris aģentūrai LETA skaidroja, ka AT nav vērtējusi strīdus jautājumu pēc būtības, bet gan konstatēja, ka jautājums nebija jāskata Administratīvajā tiesā.
"Neskatoties uz to, ir tomēr vērts novērtēt, ko tad Administratīvā tiesa teica pēc būtības, - LG ir ekskluzīvas gāzes apgādes tiesības Latvijā līdz privatizācijas līgumu beigām. Šajā ziņā jau nekas nav mainījies, un mums ir spēkā šie līgumi, kā arī Enerģētikas likums neparedz citus gāzes apgādes dalībniekus Latvijā līdz privatizācijas līgumu beigām," atzina Makaris.
Līdz ar to, pēc LG pārstāvja teiktā, gāzes koncerns vērtē iespēju vērsties Satversmes tiesā, jo SPRK apstiprinātie noteikumi LG ieskatā ir pretlikumīgi un pretrunā ar privatizācijas līgumiem.
Savukārt EM pārstāve Evita Urpena aģentūru LETA informēja, ka jau šodien jebkurš uzņēmums var nopirkt dabasgāzi ārpus Latvijas teritorijas, tostarp Lietuvā, kā arī to pārvadīt, jo kopš 2014.gada ir spēkā trešo pušu pieeja sistēmas un uzglabāšanas infrastruktūrai.
Tiesa, lai to nodrošinātu, nepieciešami atsevišķi noteikumi, kas nosaka kārtību attiecībā uz izeju sadales sistēmas punktā Latvijas teritorijā un līdz ar to dabasgāzes patērēšanu Latvijā.
"Ņemot vērā godīgas konkurences nosacījumus, iespējai pirkt, pārvadīt un lietot gāzi, kas nopirkta Lietuvas vai kādas citas valsts teritorijā, būtu jābūt ne tikai Latvenergo, bet ikvienam uzņēmumam un/vai mājsaimniecībai, kas to vēlas," uzsvēra ministrijas pārstāve.
Lai to nodrošinātu, EM ieskatā ir jāņem vērā vairāki priekšnosacījumi. Ja pieņem, ka dabasgāzes lietotāji vienlaikus var pirkt gāzi ārpus Latvijas par tirgus cenu un Latvijas robežās par regulētu tarifu, tad sadarbībā ar SPRK vēl jāatrisina jautājums par tarifu veidošanās principiem šādos gadījumos. Tāpat jānodrošina gāzes kvalitātes atbilstība tiem standartiem un raksturlielumiem, kādus izmanto Latvijā. Jāvienojas arī par paziņošanas periodu pašreizējam tirgotājam un sistēmas operatoram, kā arī citiem nosacījumiem, kā tas līdzīgi ir elektrības tirgū.
EM patlaban izstrādā attiecīgo regulējumu un tuvākajā laikā to plāno iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Jau ziņots, ka, pamatojoties uz LG izsniegto licenci, kas gāzes koncernam līdz 2017.gada 10.februārim paredz ekskluzīvas tiesības gāzes sadales tirgū, LG varētu atkārtoti noraidīt AS Latvenergo lūgumu piekļūt LG infrastruktūrai.
Savukārt SPRK atzina, ka LG izsniegtās licences nedod tiesības atteikt pieeju un lietošanas tiesības dabasgāzes pārvades un sadales sistēmām.
Ekonomikas ministrija patlaban izstrādā Ministru kabineta noteikumus, kas atļaus Latvenergo iegādāties gāzi no citiem avotiem jau tagad, negaidot gāzes tirgus atvēršanu 2017.gadā. Minētie noteikumi valdībā varētu tikt skatīti jau janvārī.
LETA jau ziņoja, kaLatvenergo pagājušā gada rudenī bija gatavs testa darījumam ar Lietuvas gāzes tirgotāju Litgas, taču tad nebija iespējams izmantot LG cauruļvadu sistēmu gāzes transportēšanai.
Latvenergo no Lietuvas saņēma izdevīgāku gāzes cenas piedāvājumu nekā no Latvijas. Lietuviešu piedāvātā gāze par 1000 kubikmetriem bijusi par aptuveni desmit eiro lētāka. Latvenergo eksperimentālā kārtā vēlējās iegādāties vienu miljonu kubikmetru gāzes, taču LG lēma neļaut Latvenergo izmantot gāzes koncerna infrastruktūru. Rezultātā 2015.gada 30.novembrī beidzās Lietuvas kompānijas piedāvājuma termiņš Latvenergo.