"Par to neko nevaru komentēt. Neesmu ticies, ne ar ekonomikas ministru [Ralfu Nemiro (KPV LV)], ne ministra padomniekiem. Taču uzskatu, ka mēs kā padome esam izdarījuši savu darbu. Esam nodrošinājuši gan to, ka kopsapulcē var apstiprināt gada pārskatu, gan dividendes, gan arī sagatavojuši priekšlikumus tam, kā samazināt Sadales tīkla tarifu. Būsim priecīgi par to diskutēt," intervijā aģentūrai LETA norādīja Latvenergo padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis.
Vienlaikus viņš piebilda, ka pašreizējās Latvenergo koncerna padomes priekšrocība ir tā, ka nevienam no padomes locekļiem nav politiska uzstādījuma. "Mēs sākām darbu 2016. gada beigās, un, kopš Latvijas iestāšanās OECD, esam pirmā absolūti neatkarīga, profesionāla valsts kapitālsabiedrības padome, kurai ir nevis politiski uzdevumi, bet kas fokusējas uz to, lai izveidotu labāko pārvaldību, labāko korporatīvo standartu, labāko praksi, kas būtu paraugs valsts kapitālsabiedrībām," atzīmēja Latvenergo padomes loceklis.
Komentējot līdzšinējo sadarbību ar Ekonomikas ministriju, Bičevskis atzina, ka nejūt būtisku atšķirību starp sadarbību ar tagadējo un iepriekšējo valdību. "Mums kā padomei ir atsevišķi izstrādāta rutīna, kā mēs informējam par kompānijā notiekošo akcionāru vai ministru. Proti, reizi ceturksnī sniedzam akcionāram informāciju par lemto. Tā teikt, dodam viņam informatīvo komfortu par to, kā kompānijai iet, kā uzraugām kompānijas darbību un par ko akcionāram varētu būt jālemj. Šī rutīna ir izstrādāta atbilstoši korporatīvajam standartam un ar to jūtamies komfortabli. Iepriekšējās valdības laikā ir bijušas dažas reizes, kad ministram bijis svarīgi saprast, kā kompānijai konkrētajā brīdī sokas, un viņš ir vai nu iepazinies ar kompānijas darbu objektā, vai uzaicinājis mūs uz kādu tematisku sarunu. Arī jaunais ministrs ir piedalījies mūsu rīkotajā inovāciju forumā, kā arī iepazinies ar mūsu TEC darbību. Vienmēr var diskutēt par to, vai kāds grib komunicēt ar mums vairāk vai mazāk. Tas ir ministra dienaskārtības jautājums, cik daudz uzmanības viņš grib veltīt konkrētai kompānijai. Vienmēr esam pauduši gatavību diskutēt un arī turpmāk to darīsim!" pauda Latvenergo padomes loceklis.
Jau vēstīts, ka virkne jaunās valdības ministru pēc stāšanās amatā solīja izvērtēt valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.
Tāpat ziņots, ka Latvenergo koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro. Savukārt Latvenergo koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro.
Visas Latvenergo akcijas pieder valstij, un to turētāja ir Ekonomikas ministrija, kuras intereses akcionāru sapulcē pārstāv Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona.
Latvenergo nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. Latvenergo obligācijas kotē biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru sarakstā.
KAPI.LV vajag barotnes