Saskaņā ar tiem mazāks nekā mūsu valstī patvēruma lūgumu skaits, rēķinot uz miljonu valsts iedzīvotāju, pērn saņemts Slovākijā (27 pirmreizējie patvēruma lūgumi uz miljonu valsts iedzīvotāju), Polijā (79), Portugālē (98), Čehijā (108) un Igaunijā (138).
Lietuvā saņemti 183 piermreizējie patvēruma lūgumi uz miljonu iedzīvotāju jeb par vienu vairāk nekā Latvijā.
ES vidēji uz miljonu iedzīvotāju pērn saņemti 1270 pirmreizējie patvēruma lūgumi.
Patvēruma pieteikumu attiecība pret valsts iedzīvotāju skaitu lielāka nekā ES vidēji pērn bija Grieķijā (5295 pirmreizējie patvēruma lūgumi uz miljonu valsts iedzīvotāju), sekoja Kipra (5235), Malta (3502), Luksemburga (3931), Austrija (2526), Vācija (2402), Zviedrija (2220), Itālija (2089) un Francija (1359).
Eurostat dati liecina, ka pērn Latvijā pirmreizējo patvēruma lūgumu iesniedza 355 cilvēki, kas ir par 3% vairāk nekā 2016.gadā, kad mūsu valstī tika saņemti 345 tādi pieteikumi. Mūsu valstī saņemto patvēruma meklētāju pieteikumu skaits bija 0,1% no ES kopumā saņemtajiem pieteikumiem. Arī Lietuvā saņemto pirmreizējo patvēruma lūgumu skaits bija 0,1% no ES kopējā skaita, bet Igaunijā tas nesasniedza 0,1% no ES kopējā skaita.
Igaunijā pērn saņemti 180 pirmreizējie patvēruma lūgumi, kas ir par 21% vairāk nekā 2016.gadā, bet Lietuvā saņemti 520 lūgumi, kas ir par 26% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Pērn visvairāk - 31% - no ES kopumā saņemtajiem lūgumiem patvēruma meklētāji izteica Vācijā, to skaitam sasniedzot 198,3 tūkstošus, sekoja Itālija (126,6 tūkstoši patvēruma pieteikumu jeb 20% no ES kopskaita), Francija (91,1 tūkstotis jeb 14%), Grieķija (57 tūkstoši jeb 9%), Lielbritānija (33,3 tūkstoši jeb 5%) un Spānija (30,4 tūkstoši jeb 5%).
ES kopumā pērn tika saņemti 649 855 pirmreizējie patvēruma lūgumi, kas bija par 46% mazāk nekā 2016.gadā.
ļuļa