Digital Freedom Festival bija gods uzņemt Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš kopā ar Kristofu Amendu - ZEITmagazin galveno redaktoru - apsprieda tēmu par privātumu tehnoloģiju laikmetā. Prezidents uzsvēra, ka, lai arī internets ir spējis atrisināt daudz problēmu, tas ir sekmējis arī problēmu rašanos.
"Izmantojot digitālās tehnoloģijas, it īpaši sociālos medijus, mēs ļaujam sevi novērot. Ja cilvēka rīcība visu laiku tiek monitorēta, algoritmi spēj paredzēt tālāko uzvedību un izveidot viņa profilu. Līdz ar to, kļūst iespējams manipulēt ar cilvēkiem un ietekmēt viņu gribu," teica Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. "Šī iemesla dēļ nepieciešams apzināties šīs problēmas, lai pēc tam sekotu politiska rīcība."
Konferences laikā runātāji pievērsās tehnoloģiju nākotnei, īpaši, kā audzināt bērnus, lai viņi būtu radoši un zinoši par tehnoloģijām. Karls Onorē - godalgots rakstnieks, kurš uzstājies prestižajā sarunu šovā TED Talks un ir Lēnās kustības (Slow Movement) aizsācējs - uzsvēra, ka lēnāka dzīvošana ir svarīga bērnu audzināšanā. Vecākiem vajadzētu ļaut bērniem ik pa laikam izjust garlaicību, nevis aizpildīt visu viņu brīvo laiku ar pulciņiem un aktivitātēm, baidoties, ka bērna garlaikošanās ir pazīme sliktai audzināšanai. Viņaprāt, garlaicība ir svarīgs katalizators inovācijām un radošuma veicināšanai.
Linda Liukasa - programmētāja, stāstniece un ilustratore grāmatai Sveika, Rūbija! (Hello Ruby) norādīja, ka bērniem jāmāca būt nevis tehnoloģiju patērētājiem, bet to radītājiem: "Mums jāuzlūko datori kā rīki sevis izpaušanai un problēmu risināšanai."
Liukasa uzsvēra, ka stāsti, no kuriem mācīties par datoru pasauli, ir ļoti svarīgi neatkarīgi no tā, vai esam bērni vai pieaugušie: "Ja (programmas) kods ir jaunā lingua franca nevis gramatikas nodarbība, mums ir nepieciešams izmantot, piemēram, dzeju."
Liels konferences uzsvars tika veltīts vienlīdzības tēmai. ANO Starptautiskās telekomunikāciju savienības Telekomunikāciju attīstības biroja direktore Dorīna Bogdana-Martina uzsvēra, ka diemžēl ne visur pasaulē pastāv vienlīdzība tehnoloģiju jomā, jo 3,6 miljardiem cilvēku joprojām nav pieeja internetam, lai gan šķiet, ka digitalizācijai ir globāls raksturs: "Nekādas piekļuves informācijai, izglītībai, veselības aprūpei, kopienām, valsts pakalpojumiem, finanšu pakalpojumiem, nodarbinātībai, balsošanas iespējām, personīgajai integritātei. Būt digitāli neiekļautam nozīmē būt sociāli, civili un ekonomiski atstumtam."
Šogad festivāla apmeklētāji tika aicināti iesaistīties diskusijā par tehnoloģiju ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, balstoties uz ANO izvirzītajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem 2030. Festivāla fokusā bija cilvēks un tā loma tehnoloģiju laikmetā un galvenās konferences tēmas - nākotnes ekonomika, veselības aprūpes tehnoloģijas, zaļās tehnoloģijas, viedā pārvietošanās un dzīvesstils. Jau otro gadu festivālā notika Investoru diena, kuras ietvaros notika jaunuzņēmumu jeb startup konkursi, investoru prezentācijas, diskusijas un "ātrie randiņi" ar investoriem. Savukārt festivāla pirmajā - Digital Freedom Festival Kopienas dienā - notika praktiski semināri, meistarklases, personiskās izaugsmes kursi, startup konkursu atlases kārtas u.c. pasākumi.