Labklājības ministrijā atklāj, ka, ievērojot konvencijas normas, Latvijas likumos izdarīts daudz izmaiņu. Piemēram, iespēja izlikt potenciālo varmāku no paša dzīvokļa, lai pasargātu tuviniekus. “Pirms konvencijas gan Latvijā, gan citur mēs reaģējām tikai tad, kad iestājās sekas (“nāciet, kad jūs nogalinās”). Tagad pieeja ir kardināli mainījusies. Mēs reaģējam pirms kaut kas noticis un darām visu, lai cietušo pasargātu no atkārtotas vardarbības,” tā Latvijas Televīzijai skaidro ministrijas eksperte Viktorija Boļšakova.
Tāpat, ieviesta valsts apmaksāta rehabilitācija pilngadīgiem ģimenes vardarbības upuriem, apmācības policistiem par vardarbību ģimenē, kriminalizēta izsekošana vai draudi, ieviests psiholoģiskās vardarbības termins, mainīta arī izvarošanas definīcija.
Konvencijā pieminētas, bet Latvijā vēl neieviestas prasības ir, piemēram, krīzes telefons, kas strādā visu diennakti, iespēja tikt pie tiesu medicīnas eksperta, tiklīdz kāds paziņo par izvarošanu (nevis pēc vairākām dienām), jāievieš regulāras informēšanas kampaņas. To visu sagaida līdz ar konvencijas ratificēšanu.
Jau vairākus gadus pret konvencijas parakstīšanu visstingrāk iestājas Nacionālā apvienība un tās vadītā Tieslietu ministrija. “de facto” noskaidroja, ka vairākas bažas, ko sakarā ar konvenciju izsaka Tieslietu ministrija, balstītas uz nepareiziem pieņēmumiem.
Piemēram, ministrijas bažas izraisa konvencijas uzraugošās komitejas kritika pret tām valstīm, kas konvenciju jau ratificējušās. “Latvijas veselības aizsardzības sistēma jebkādas darbības, kas ir vērstas uz vēl nedzimušā bērna atbalstu tiks interpretētas kā vardarbība pret sievieti”, saka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA). de facto izpētīja gan pašu konvenciju, gan tās uzraugošās komitejas ziņojumus par citām valstīm. Nedzimušie bērni tur tiešām pieminēti. Taču par vardarbību pret sievieti ir dēvēta nevis to aizsardzība, bet gan piespiedu aborts.
Tieslietu ministrijas pārstāvji vēl norāda – konvencijas rezultātā Latvijai varētu likt palielināt dzimumu skaitu. “Bija Vācijas konstitucionālās tiesas spriedums. Tika uzdots uzdevums ieviest iespējas bērnam norādīt ne tikai, ka dzimis zēns vai meitene, bet kaut kāds nenosakāms vidējais dzimums, ja. konstitucionālās tiesas spriedums bija tiešā veidā saistītas ar Stambulas konvenciju un rekomendācijām attiecībā uz uz izmaiņām valsts likumdošanā”, saka TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (NA).
Vācijas tiesa tiešām pieņēma lēmumu par trešā dzimuma iespējamību, taču tam nebija nekāda sakara ar Stambulas konvenciju, tā tiesas lēmumā pat nav pieminēta ne reizi – to Latvijas Televīzijai apstiprināja Vācijas konstitucionālās tiesās pārstāvis.
demokrātija vai konvencija
Logičeskijs
Līdzjūtība