Bankas Baltija likvidators prasītos 238 miljonus latu no valsts nedabūs

AT pasludinātais spriedums paredzēja, ka likvidējamai BB būs jāsamaksā LB arī 16 119 latu tiesas izdevumi, kā arī 150 000 latu ar lietas vešanu saistītie izdevumi advokāta palīdzības samaksai, tādējādi kopumā tai būs jāsamaksā centrālajai bankai 166 119 lati. Tāpat AT šodien no BB par labu FM piedzina ar lietas vešanu saistītos izdevumus advokāta palīdzības samaksai - 48 650 latus.Senāts lēmumu par kasācijas tiesvedības neierosināšanu pieņēmis, jo senatoru kolēģijai nerodas šaubas par pārsūdzētā apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.AT Senāts atzinis, ka prasītājas kasācijas sūdzībā minētajos argumentos tiek apstrīdēts apelācijas instances tiesas spriedumā atspoguļotais tiesas nodibināto apstākļu juridiskais novērtējums ar mērķi panākt šo apstākļu noskaidrošanu un pierādījumu jaunu vērtēšanu, kas atbilstoši Civilprocesa likumā noteiktajam nav Senāta uzdevums.Prasība bija iesniegta saistībā ar BB krahu pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Rīgas apgabaltiesa 2010.gada 12.oktobrī BB likvidatora prasību apmierināja daļēji un par labu BB likvidatoram no LB piedzina 59,9 miljonus latu, bet prasību daļā pret FM noraidīja. Apelācijas sūdzības par šo spriedumu AT iesniedza BB, tās likvidators AS BDO, kā arī centrālā banka.BB likvidatora pieteikumā tika norādīts, ka galvenie iebildumi radušies pret LB rīcību deviņdesmito gadu vidū, jo tā nav pietiekami uzraudzījusi kredītiestādes darbu un nav ievērojusi līdzīgu attieksmi kā pret citām tolaik strādājušām kredītiestādēm.AT lietu izskatīja pērn 7.februārī - vienas darbadienas laikā. Apelācijas instances tiesa lietu skatīja bez prasītāju BB un tās likvidatora pārstāvju klātbūtnes, jo uz tiesas sēdi nebija ieradušies advokāti Viktors Tihonovs un Vairis Brīze.Tiesas procesa gaitā liecības par 1995.gada notikumiem ap tolaik par sistēmiski svarīgāko nodēvēto BB sniedza bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kādreizējais valsts kontrolieris Raitis Černajs, bijušais Ministru prezidents Māris Gailis un tā laika Latvijas Bankas vadītājs, nu jau bijušais finanšu ministrs Einars Repše (JL).LETA jau ziņoja, ka pēc prasības iesniegšanas 2005.gadā Rīgas apgabaltiesa risināja vairākus procesuālas dabas jautājumus, turklāt 2007.gada 31.janvārī tiesvedība BB likvidatoru prasībā pret LB tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums tā saucamajā BB krimināllietā, kurā apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums.Spriedums BB krimināllietā, kurā Lavents un Freimanis atzīti par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu, stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī un pēc tam tiesvedība BB civillietā tika atjaunota.AT Krimināllietu tiesu palāta 2007.gada nogalē Laventu un Freimani atzina par vainīgiem lielākajā daļā viņiem inkriminēto noziegumu.Abiem tika piespriesti reāli cietumsodi, taču apsūdzētajiem netika piemērota prokurora prasītā mantas konfiskācija. Bijušais SIA Birojs L&A direktors Alvis Līdums, kurš bija apsūdzēts par naudas piesavināšanos grupā ar Laventu, tika pilnībā attaisnots.Laventam AT negrozīja iepriekš Rīgas apgabaltiesā piespriesto septiņu gadu un septiņu mēnešu cietumsodu. Viņam arī piemērots aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.Freimanim AT cietumsodu toreiz nedaudz samazināja, piespriežot piecu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.Tiesa apmierināja divas civilprasības pret Laventu par kopumā 20 miljoniem latu. Par labu AS Latvenergo no Laventa tika nospriests piedzīt astoņus miljonus latu un par labu AS Latvijas Kuģniecība - 12 miljonus latu.