Jūsuprāt, var teikt, ka Latvijas tiesas interpretē likumdošanas normas par labu parādniekiem?
Tā tas izskatās. Principā jau tas ir ļoti vienkāršs process – es iedodu jums kredītu, mēs parakstām līgumu, kurā teikts, kad jūs man naudu atmaksāsiet, un, paredzot šādus tādus nosacījumus, tam vispār vajadzētu būt juridiskam dokumentam. Gadījumā, ja jūs man naudu neatmaksājat un es mūsu abu parakstīto līgumu aiznesu uz tiesu, tur tas tiek nolikts malā. Savukārt cilvēks, kurš ir aizņēmies, pasaka, ka viņš nekādu naudu neesot saņēmis. Pateicoties šādam apgalvojumam, tiesa mierīgi var neatzīt līgumā rakstīto. Tā dēvētie lielie cilvēki spēlējas ar šo situāciju, visus padarot trakus.
Savulaik Patērētāju tiesību aizsardzības centrs apgalvoja, ka šie banku piedāvātie līgumi ir bijuši vienādi nekvalitatīvi, jo sagatavoti teju vai pēc viena šablona vairākām bankām, pieļaujot vienas un tās pašas kļūdas no juridiskā aspekta...
Tas ir iespējams. Arī manā pieredzē ir tikuši izmantoti standartlīgumi, tiesa gan, pamatojoties uz starptautiskajiem standartiem – tie ir ļoti līdzīgi visā Eiropā. Bet tas, protams, bankām neliedz izņemt laukā kādu punktu un ielikt tā vietā citu.
Interesanti ir tas, ka dažādas problēmas Revertai rodas tikai ar tiem klientiem, kuriem ir skaļi vārdi. Visi pārējie – normālie – cilvēki pilda parakstītās saistības. Aizņēmēji iedalās divās kategorijās: tie, kuri nevar samaksāt, un tie, kuri vienkārši nemaksā. Pārsvarā Revertas pārziņā nonākušajiem cilvēkiem šobrīd varbūt nav naudas, bet viņi cenšas maksāt, tomēr daži, kuri ņēmuši kredītu veidā ļoti lielas summas, izmanto katru iespēju nemaksāt.
Vai pieļaujat, ka šo prominento personu parādus tā arī neizdosies piedzīt?
Šādu iespēju es nedrīkstu pieļaut. Protams, šādas situācijas var izveidoties, bet to pieņemt šādā veidā jau tagad es nevaru. Jā, būs kredīti, kas mums būs jānoraksta. Te ir runa par naudu, ko aizņēmušies cilvēki, kurus bieži redzam televīzijas ekrānos, kas ir labi zināmi uzņēmēji, kuri cenšas ietekmēt politiskos procesus valstī.
Joske no burkānciema