Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Piektdiena, 19. aprīlis
Vēsma, Fanija

13.janvāra grautiņu lietā pret 11 apsūdzētajiem prokurors reālus cietumsodus neprasa

13.janvāra grautiņu krimināllietā pret 11 vīriešiem prokurors šodien tiesas debatēs lielāko daļu apsūdzēto lūdza sodīt ar 150 stundu piespiedu darbu, bet dažus - ar nosacītu brīvības atņemšanu.

Kā aģentūra LETA uzzināja Rīgas apgabaltiesā, prokurora skatījumā, nosacītu brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un vienu mēnesi ir pelnījuši četri apsūdzētie, bet pārējie būtu jāsoda ar 150 stundu piespiedu darbu.

Šodien tiesas debatēs uzstājās arī aizstāvji. Apsūdzētie savu pozīciju nav mainījuši - savu vainu viņi atzīst.

Nākamā tiesas sēde tagad plānota 3.oktobrī plkst.13, kad apsūdzētajiem tiks dota iespēja teikt pēdējo vārdu. Pēc tam tiesa varēs doties uz apspriežu istabu, lai taisītu spriedumu, bet, kad tas tiks pasludināts, pagaidām vēl nav precīzi zināms.

Kā ziņots, šī lieta 31.maijā tika izdalīta no kriminālprocesa, kurā pirms tam bija 22 apsūdzētie. Process pret 22 apsūdzētajiem tika sadalīts divās atsevišķās tiesvedībās, vienā atstājot 11 apsūdzētos, kuri savu vainu atzīst, otrā - 11 apsūdzētos, kuri savu vainu pilnībā vai daļēji noliedz.

Savu vainu atzīst Zigmunds Lācis, Ivars Jumītis, Kaspars Ješkins, Teimurs Mansimovs, Jānis Zommers, Ingars Stepanovičs, Jevgēnijs Seja, Klāvs Korņejevs, Jānis Nabokins, Artūrs Stilve un Oļegs Smirnovs.

LETA jau ziņoja, ka šā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu pret 68 apsūdzētajiem sadalīja trīs daļās, izveidojot trīs jaunus kriminālprocesus. Viens no kriminālprocesiem tika izdalīts pret 23 apsūdzētajiem, otrs - pret 25, bet trešais - pret 20. Tomēr vēlāk tiesa šos kriminālprocesus sadalīja vēl sīkāk.

Visos kriminālprocesos, kas sākti saistībā ar 2009.gada 13.janvāra grautiņiem, visas personas apsūdzētas pēc Krimināllikuma (KL) 225.panta 2.daļas, proti, par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu, vardarbību pret personu vai pretošanos varas pārstāvjiem.

2009.gada 13.janvārī, kad Vecrīgā notika minētās nekārtības, vēl bija spēkā KL redakcija, kura par šādu nodarījumu kā sodu paredzēja brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz 15 gadiem, bet vēlāk 2.daļa no KL 225.panta tika izslēgta.

Patlaban KL 225.pants "Masu nekārtības" paredz: "Par tādu masu nekārtību organizēšanu, kuras saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, vai par aktīvu piedalīšanos tajās, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem un ar policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem."

LETA jau ziņoja, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.

Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS "Latvijas Balzams" produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns "Fīlings". Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.

Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Šeit ir Latvija un viena valsts valoda – latviešu

Par ārlietu ministra maiņu, krievu valodu kā instrumentu Krievijas ģeopolitisko mērķu sasniegšanai mūsu publiskajā telpā un par globālo nenoteiktību intervijā Agnesei Margēvičai spriež politolo...

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas