Visu valsts iestāžu pasūtīto pētījumu un publikāciju datu bāze http://petijumi.mk.gov.lv/ui/ ir publiski pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam un par datu bāzes lietošanu nav jāmaksā. Pieejamos dokumentus ir iespējams lejupielādēt, kā arī saglabāt un izdrukāt. Datu bāzē ir pieejami pētījumi, sākot no 2000.gadā, kā arī tajā ir ievietota informācija par tuvāko divu gadu laikā paredzētajām jauno pētījumu tēmām.
Pētījumi paredzēti, lai ministrijas, balstoties uz šiem pētījumiem, varētu īstenot savas rīcībpolitikas konkrētā nozarē. Pētījumu amplitūda ir ļoti plaša, sākot no tik konkrētas tēmas kā Grunts ģeoloģiskā izpēte pašvaldību īpašumā Ezeri, Daugmales pagastā līdz Dzimumu līdztiesības aspekti darba tirgū.
Pētījumi tiek veikti gan par valsts budžeta līdzekļiem, gan Eiropas Struktūrfondu finansējumu. Tā, piemēram, 2007.gadā par Eiropas naudu tika veikti 13 darba tirgus pētījumi, kur tika aplūkota gan darbaspēka profesionālā mobilitāte, gan nereģistrētās nodarbinātības novērtējums u.c. tēmas. Ar šiem pētījumiem ikviens interesents var iepazīties gan jau iepriekš minētajā pētījumu un publikāciju datu bāzē, gan Labklājības ministrijas mājas lapā.
Reizēm dzirdēti viedokļi, ka šādi pētījumi ir naudas šķērdēšana, pētnieki tikai kaut ko uzraksta un labuma nekāda. Te gan jāteic, ka tas ir visai tālu no patiesības.
Pasūtot pētījumu, atbildīgā ministrija izstrādā pētījuma veikšanas tehnisko specifikāciju un izsludina atklātu konkursu. Tehniskajā specifikācijā ministrijas speciālisti precīzi apraksta pētījuma ietvaros veicamos darba uzdevumus, bieži norādot arī tādas detaļas kā, piemēram, paredzētajā aptaujā iekļaujamais respondentu skaits vai precīzs skaitlis, cik ārvalstu pieredze konkrētajā jomā ir jāapskata. Jāuzsver, jo profesionālāk sagatavota pētījuma tehniskā specifikācija un jo konkrētāk noteikti tajā veicamie pētījuma uzdevumi, jo labākus rezultātus iespējams saņemt no pētījuma.
Protams, pamatots ir jautājums par pētījumu kvalitāti. Taču to noteikt ir sarežģīti un pamatā tiek vērtēta pētījumu atbilstība izvirzītajiem darba uzdevumiem.
Pētījumu atbilstību ministriju speciālisti izvērtē saskaņā ar tehnisko specifikāciju. Proti: vai pētījumā ir atrodamas visas tehniskajā specifikācijā minētās nodaļas un apakšnodaļas, vai ir izstrādātas aptaujas utt.
Noteikt pētījuma kvalitāti ir daudz grūtāk. Ja darba uzdevumā ir minēts, piemēram, izstrādāt priekšlikumus pilsētu politikas izstrādei un tie pētījumā ir izstrādāti, tad faktiski ministrijai nav pamata izvirzīt pretenzijas par to kvalitāti. Jo ir pētnieku akadēmiskā brīvība un parasti neviena pētījuma darba uzdevumā nav norādīts, ka pētnieku secinājumiem jāatbilst ministrijas viedoklim.
Līdz ar to pētījumu var vērtēt tikai pēc tā atbilstības vai neatbilstības tehniskās specifikācijas prasībām. Savukārt jautājums par kvalitāti nav tik viegli izvērtējams. Ja pētnieki, veicot pētījumu, ir izpildījuši visus darba uzdevumā minētos uzdevumus un uzskata, ka to ir izdarījuši kvalitatīvi, pasūtītājam ir ļoti maz iespēju to apstrīdēt. Cita lieta, ja pētījums neatbilst tehniskajai specifikācijai, taču tādi gadījumi ir reti. Ja pasūtītājam ir pretenzijas pret pētījuma, kurš atbilst visām tehniskajā specifikācijā izvirzītajām prasībām, kvalitāti, bet pētnieki apgalvo, ka viss ir korekti un zinātniski pamatoti, tad vienīgā institūcija, kas šo strīdu var izšķirt, ir tiesa.
Kopējo pētījumiem izterēto summu ir grūti pateikt, jo tā summējas no katras valsts pārvaldes iestādes kārtējā gada budžeta 13 gadu laikā līdzekļiem, kā arī Eiropas struktūrfondu naudas. Konkursā var piedalīties visas pētījumu veicēju firmas, kā arī individuāli pētnieki, kuru kvalifikācija atbilst tehniskajā specifikācijā norādītajām prasībām.
Jau ziņots, ka vairākas ministrijas portālam Diena.lv atzina, ka reizēm pētījumiem ir problēmas ar to kvalitāti.