“Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi uz pārvadājumu nozari un Krievijas energoresursu kravu kritumu, 2020. gadā Rīgas brīvosta spējusi saglabāt savu finanšu stabilitāti, investīcijas ostas infrastruktūrā un turpināt iesāktos attīstības projektus,” aizvadīto gadu vērtē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Lai arī pērn Rīgas ostā pārkrauti 23.7 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9.1 miljonu tonnu mazāk nekā 2019. gadā, teju viss samazinājums - 8,8 miljoni tonnu - attiecināms uz fosilā segmenta kravām – oglēm un naftas produktiem. Vienlaikus kravu grupās, kas iepriekš ostas attīstības plānos definētas kā prioritāras un perspektīvas - labība, kokmateriāli un konteinerkravas, gads noslēdzies stabili, saglabājot pieauguma tendences.
“Krievijas kravu krīze uzņēmējdarbības videi Rīgas ostā devusi būtisku impulsu attīstīties kravu dažādošanas un kvalitātes virzienā. Ostas uzņēmumi aktīvi turpina investēt kravu apstrādes tehnoloģijās, papildus noliktavu platībās un IT risinājumos. Ostas kravu portfelī gan procentuāli, tā arī absolūtos skaitļos ir palielinājies Latvijas izcelsmes kravu īpatsvars, kas pierāda Latvijas eksporta tirgus potenciālu. Kopumā, neskatoties uz sīvo savstarpējo konkurenci, Rīgas ostas uzņēmumu darbība 2020. gadā kļuvusi efektīvāka, “viedāka” un noteikti - ilgtspējīgāka”, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks.
2020. gadā Latvijas graudu audzētāji aizvien biežāk savas produkcijas eksportam izmantoja Rīgas ostu. Tas sekmējis jauna augstākā rādītāja sasniegšanu labības produktu kravām – Rīgas ostā kopumā pārkrauti gandrīz 3 miljoni tonnu labības produktu. Izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, ostas uzņēmumu ieguldījumi terminālu attīstībā un kompetence beramkravu apstrādē ļauj Rīgas ostai ne vien veiksmīgi konkurēt, bet arī uzturēt pieteikto ambīciju kļūt par reģiona līderi graudu pārkraušanā.
Stabili turpina attīstīties mežsaimniecības kravu eksports, kas veido ceturto daļu no ostas kopējā kravu apgrozījuma. Aizvadītajā gadā Rīgas ostā tika pārkrauts 5,8 miljoni tonnu dažādu mežsaimniecības produktu un kokmateriālu. Arvien plašāk Rīgas ostas uzņēmumos bez kokmateriālu uzglabāšanas un pārkraušanas tiek veikta arī kokmateriālu apstrāde – sākot no kaltēšanas un impregnēšanas, līdz pat sagatavju ražošanai koka māju moduļiem. Šādi pakalpojumi ne tikai palielina Rīgas ostā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju tieši mežsaimniecības kravu segmentā, bet arī veicina vietējo eksportu.
Lai arī Covid-19 pandēmijas krīze jau pavasarī ievērojami sašūpoja konteineru pārvadājumus visā pasaulē, Rīgas ostas termināļos apstrādāto konteineru apjomu izdevies noturēt 2019. gada līmenī. 2020. gadā Rīgas ostā apkalpots 453,57 tūkst. TEU vienību.
Rīgas osta ir Latvijas lielākā osta, kur 2020. gadā tika pārkrauta vairāk nekā puse (53%) no Latvijas ostu kopējā kravu apjoma.