Vīzija par kompaktu dzīvojamo metropoli

Pētījums tapis, sadarbojoties ekonomistiem, sociālajiem zinātniekiem, antropologiem, pilsētplānotājiem un arhitektiem, un tajā iezīmēti trīs galvenie nākotnes virzītājspēki Rīgas attīstībai tuvākajā desmitgadē – pilsētas kultūras ekonomika, topošā Rīgas studentu pilsētiņa Daugavas kreisajā krastā un plaukstošais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektors.

Par vienu no tiem – pilsētas kultūras ekonomiku – pagājušajā nedēļā notika plašāka diskusija. Arhitekts Niklāvs Paegle atzīmēja, ka Latvijai ir, ar ko lepoties – ne vien ar kultūras vērtībām, bet arī Latvijā uzaugušiem un par radošām personībām nobriedušiem cilvēkiem. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, publisko spēlētāju izdevumi par kultūras pakalpojumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Latvijā pat ir vieni no augstākajiem ES. 

Tomēr, neskatoties uz augstu kultūras budžeta īpatsvaru, plaši izplatītu priekšstatu, ka Latvija ir kultūras lielvalsts, kā arī lielāko nacionālās kultūras celtņu un norišu koncentrāciju galvaspilsētā, Eiropas vidēja lieluma pilsētu kontekstā Rīgas kultūras dzīvīgums vērtējams kā relatīvi zems. Tas izriet no Eiropas Komisijas Kultūras monitoringa datiem, kurā tiek vērtēts kultūras būvju un piesaistīto apmeklētāju skaits, kultūras norišu pieejamība dažādām sabiedrības grupām, apmeklētāju apmierinātība ar kultūras piedāvājumu, internacionalizācija jeb ārvalstu kultūras sfēras pārstāvju līdzdalība vietējo kultūras norišu veidošanā, kultūras sfēras pienesums tautsaimniecībai kopumā, kā arī atsevišķu kultūras sfēru attīstības perspektīva. 

Kā secinājuši Riga X autori – lai arī vairums liela mēroga kultūras institūciju atrodas pilsētas centrā, to klātbūtne, darbība un kultūras piedāvājuma izcilība pēdējo 30 gadu laikā nav būtiski padarījusi Rīgu par pievilcīgu, dzīvojamu un konkurētspējīgu dzīvesvietu. "Plānojot šo institūciju attīstības perspektīvu, nepieciešams izvērtēt, vai plānotie ieguldījumi ēkās un infrastruktūrā sekmēs ne tikai kultūras izcilību, bet arī publiskās ārtelpas attīstību ne tikai funkcionālā, bet arī dzīvojamības un pilsētvides aktivācijas griezumā," teikts pētījumā. 

Kultūras infrastruktūra dzelzceļa loka teritorijās sekmētu jauno iedzīvotāju kopienu veidošanos, kā arī kultūras norišu pieejamību teritorijās ar zemu kultūras institūciju un aktivitāšu īpatsvaru. Šo lokāciju potenciāls ir kļūt par kultūras norišu platformām un jaunu kultūras virzienu izstrādes vietām. To profils – rezidences un brīvā infrastruktūra, kas nav piesaistīta konkrētai institūcijai, brīvi izmantojama gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. 

Pētījuma autori analizējuši arī pilsētas telpisko struktūru, secinot, ka neizmantots potenciāls iezīmējas dzelzceļa lokam pieguļošajās postindustriālajās teritorijās. Dažās no tām pašreiz gan jau iezīmējas attīstības centieni. Riga X veicēji uzskata, ka dzelzceļa loka teritorijās kultūras institūcijas pilda vietrades funkciju un izmanto kultūras norises, lai radītu jaunus galamērķus gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem, kā arī iesaistītu kultūras procesos dažādas, līdz šim mazāk iesaistītas sabiedrības grupas – ģimenes ar bērniem, jauniešus, seniorus, alternatīvās un laikmetīgās kultūras interesentus. 

"Dzelzceļa loks, Andrejsala, Hanza, Skanste, Brasa, Vagonu rūpnīca, VEF, Vagonu iela, Rail Baltica trase, Torņakalns, Zināšanu jūdze (Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA), Zunda kanāls, Ķīpsala – visas šīs teritorijas jāattīsta urbānas, centra blīvumā ar jauktu programmu un publisko ārtelpu," teikts pētījumā. Tajā arī norādīts, ka esošā un topošā dzelzceļa infrastruktūra pilsētvidē, kā arī gaidāmā starptautiskā Rail Baltica dzelzceļa klātbūtne nozīmē, ka šīs teritorijas būs relatīvi ērti sasniedzamas gan darbiniekiem, gan iedzīvotājiem.