Diena iepriekš jau vēstīja, ka Latvijā tikai dažas pilsētas parūpējušās par bezmaksas bezvadu interneta pieejamību publiskajās vietās un Rīgā tas ir ieviests tikai dažās pašvaldības ēkās un bibliotēkās. Lai gan RD informācijas tehnoloģiju centrā iepriekš norādīja, ka situācija pilsētas budžetā ļauj resursus veltīt galvenokārt esošās infrastruktūras un informācijas sistēmu uzturēšanai, N. Ušakovs nav tik skeptisks. Pēc viņa teiktā, pašlaik tiekot pētītas tehniskās detaļas un izmaksas.
RD opozīcijas deputāts Māris Puriņš (V), vaicāts par publiski pieejama bezmaksas bezvadu interneta tīkla paplašināšanu pilsētā, gan nesteidz sniegt skaidru atbildi: no vienas puses, tas būtu vajadzīgs, no otras - diez vai ļoti daudziem rīdziniekiem esot iekārtas, lai varētu piekļūt WiFi. M. Puriņš gan piebilst, ka domei būtu vairāk jāattīsta pašvaldības e-vide, tādējādi jādomā arī par interneta pieejamību. Pašlaik e-vide domē neesot ļoti efektīva. Vērtējot rīdzinieku pieprasījumu pēc pašvaldības nodrošināta WiFi, deputāts skaidro - ja šis pakalpojums un e-vide būtu izveidota ērta un efektīva, tad iedzīvotāji to labprāt izmantotu.
Pašvaldībām talkā varētu nākt arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas plāno īstenot projektu, kurā pašvaldības varēs pieteikties Eiropas Savienības fondu atbalstam publisko pieejas punktu izveidei vai pilnveidei. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks e-pārvaldes jautājumos Arnis Daugulis Dienai stāsta, ka pieejas punkti ietvers arī bezmaksas WiFi nodrošināšanu pašvaldībās. Kā uzsver ministrijā, lielākā daļa pašvaldību atbalsta ieceri un ir gatavas projektā iesaistīties ar savu līdzfinansējumu - vismaz 15%. Iecerēts, ka projektā varēs izveidot ap 500 interneta pieejas punktu, kas atradīsies ar pašvaldību saistītās vietās. Tāpat ministrijā tiekot vērtēta iespēja šādus punktus sasaistīt ar koncepciju par vienas pieturas aģentūrām, kas savulaik izveidotas, attīstot pakalpojumu piekļuves punktus valsts un pašvaldību iestādēs.
Kā iepriekš ziņots, aptaujājot lielāko pilsētu pašvaldības, aina iezīmējās ļoti atšķirīga - dažviet internets ir parkos un pludmalēs, citviet ir ieceres to paplašināt, tai pašā laikā vairākās pilsētās WiFi atrodams tikai bibliotēkās un pašvaldību iestādēs. Starp kūtriem šāda tīkla paplašinātājiem ir arī Rīga, kur tas pieejams dažās pašvaldības ēkās: Rātsnamā, Kongresu namā, divās ēkās Kungu un Brīvības ielā, kā arī bibliotēkās. Savukārt Tallinā jau kopš 2005. gada šāds tīkls izveidots visā pilsētas centrā. Ap 30 interneta pieejas punktu ierīkoja pašvaldības algots vietējais uzņēmums, kura sniegtie pakalpojumi kaimiņvalsts galvaspilsētai gadā izmaksā ap 31 tūkstoti eiro.
Pārbaudot publiska WiFi pieejamību deviņās vietās Rīgas centrā, Dienai bija izdevies pieslēgties publiskajam internetam četrās no tām. Taču tas bija privātu uzņēmumu - tirdzniecības centru, kafejnīcu, viesnīcu - ierīkots, bet ne pašvaldības nodrošināts.