“Nenoliedzami izrāde veicināja diskusiju, kas publiskajā telpā līdz šim parādījās visai blāvi: par demokrātijas un autoritārisma pagātnē un šodienas Latvijā, par personību, kurai piemineklis, starp citu, stāv Rīgas centrā, par Kārļa Ulmaņa kā valstsvīra nozīmi Latvijas vēsturē. Arī fakts, ka teātra izrāde veicina šādas vērienīgas un karstas diskusijas, liecina par labu iestudējumam,” vērtēja Nacionālā teātra pārstāve I.Vasiļjeva. Sabiedrībā K.Ulmaņa darbības interpretācija Nacionālā teātra izpildījumā raisījusi diskusijas par tautas vēlētu prezidentu un autoritārismu šodien. Vairāku teātra kritiķu recenzijas par izrādi nav glaimojošas.
Uz jautājumu, vai izrādes saturs, ko veidojis Kaspars Dimiters, attaisnojis teātra vadības iecerēto, I.Vasiļjeva atbildēja: “Ar mākslas cenzūru demokrātiskā valstī teātris nekad nav nodarbojies, un, cerams, arī nenodarbosies. Pat ārēju apstākļu spiests.”
Viņa norādīja, ka Nacionālā teātra vieta Latvijas teātru kopainā izveidojusies gadu desmitu laikā un to raksturo, pirmkārt, pastiprināti pievērsta uzmanība nacionālai dramaturģijai, otrkārt, izrāžu iestudēšana, rēķinoties ar izcilām aktieru personībām, treškārt, centieni uzrunāt skatītāju par savu laiku un tā vispārcilvēciskām un sociālām problēmām šodienai atbilstošā teātra valodā.
Muzikālā drāma „Vadonis” ir latviešu jaundarbs, kurā iesaistīta gandrīz visa Nacionālā teātra trupa, kas šobrīd nenoliedzami ir viens no spēcīgākajiem muzikālo izrāžu ansambļiem ar atzīstamu vokālo un kustību līmeni, uzskata teātra vadība.