Analizējot lielo personāla mainību Ūdenslīdēju, glābēju un civilās aizsardzības nodaļā, Rīgas Pašvaldības policijas personāla speciālisti konstatējuši pakāpenisku motivācijas zudumu, kas saistīts ar izaugsmes iespēju trūkumu nodaļas struktūras īpatnību dēļ, ceturtdien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē deputātus informēja Pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs.
Aptaujājot šīs nodaļas darbiniekus, noskaidrots, ka viņiem savs darbs šķiet saistošs, taču trūkst izaugsmes iespēju. Šobrīd struktūrvienībā 70% no amata vietu sadalījuma aizņem kārtībnieka-glābēja amats, un šī ir vienīgā nodaļa, kurā darbiniekiem nav izaugsmes iespēju.
Tas rada risku, ka apmācītie darbinieki varētu pāriet uz citām struktūrvienībām vai doties strādāt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, kur darba samaksa ir līdzvērtīga, bet ir iespēja iegūt dienesta pakāpi, par ko noteikta atsevišķa piemaksa. Tāpat noteikta vilinoša piemaksa par dienestu, kas saistīts ar īpašu risku, piemēram, par tiešu piedalīšanos ugunsgrēku dzēšanā un avārijas seku likvidēšanā piemaksas apmērs ir līdz 150 latiem, norādīja Geduševs.
Pašvaldības policijas priekšnieks vērsies komitejā ar priekšlikumu, ka 10 kārtībnieka-glābēja amata vietas būtu lietderīgi pārveidot par inspektora amata vietām, lai tādējādi sekmētu darbinieku izaugsmi, nodrošinātu pilnvērtīgāku darba kontroli un efektīvāku resursu izmantošanu.
Ūdenslīdēju, glābēju un civilās aizsardzības nodaļā pēc apstiprinātā amatu saraksta šobrīd ir 62 amata vietas. Nodaļas struktūrā ir nodaļas priekšnieks, civilās aizsardzības grupa, ūdenslīdēju grupa, kārtībnieku-glābēju grupa un viens lietvedības inspektora-kasiera amats atbalsta funkciju nodrošināšanai.
Geduševs norādīja, ka plašo funkciju un darbinieku skaita dēļ nodaļa pielīdzināma pārvaldei, piemēram, Ceļu policijas pārvaldē ir 61 amata vienība. Tāpēc ierosināts nodaļu pārsaukt par Ūdenslīdēju, glābēju un civilās aizsardzības pārvaldi, attiecīgi paredzot pārvaldes priekšnieka un pārvaldes priekšnieka vietnieka amatus. Gan šīm amatpersonām, gan desmit kārtībniekiem, kas kļūs par inspektoriem, statusa maiņa nozīmētu arī algas pielikumu.
Pārkvalificējot 10 kārtībnieka-glābēja amatus par inspektora amatiem, būtu nepieciešami papildus 103 lati mēnesī par katru darba vietu, jo kārtībnieka-glābēja vidējā mēnešalga ir 470 latu, bet inspektora vidējā mēnešalga - 573 lati.
Nodaļas priekšnieka vidējā amata alga patlaban ir 1054 lati, bet pēc statusa maiņas struktūrvienības vadītājs pārvaldes priekšnieka amatā saņemtu par 244 latiem vairāk - 1298 latus.
Savukārt pārvaldes priekšnieka vietnieka amats būtu veidojams no jauna, vidējo mēnešalgu paredzot 1054 latu apmērā.
Nodaļas darbinieku specifiskie pamatuzdevumi ir veikt civilās aizsardzības uzdevumus, kvalificētus glābšanas un ūdenslīdēju darbus, sniegt pirmo medicīnisko palīdzību cietušajiem uz ūdens, kā arī veikt satiksmes kontroli Rīgas pilsētas administratīvās teritorijas ūdenstilpēs.