Vienlaikus partijas Gods kalpot Rīgai frakcijas domnieki pārmeta, ka lielā mērā problēma izveidojusies tāpēc, ka valdība nav spējusi sakārtot likumdošanu, lai šādas situācijas risinātu.
Kā ziņots, sabiedrības sašutumu Rafaļskis izpelnījās, radio ēterā paziņojot, ka ir nelojāls Latvijas valstij. "Esmu gatavs godīgi pateikt, ka esmu šai valstij nelojāls. Es šo režīmu vienkārši nicinu. Tas atgrūž arī manus bērnus un rada tiem daudz problēmu," paudis Rafaļskis. Vēlāk viņš skaidroja, ka savos izteikumos par nelojalitāti esot runājis par valdību, režīmu, nevis valsti, kultūru, tautu vai vēsturi.
Par šiem izteikumiem pagājušajā nedēļā Rafaļski no amata rosināja atlaist Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas vairākums. Šādu ierosinājumu pēc pārbaudes veikšanas izteica arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), jo ar saviem izteikumiem radio Baltkom ēterā viņš ir pārkāpis Izglītības likumu un viņa atbilstība ieņemamajam amatam ir apšaubāma.
Rīgas 40.vidusskolas direktores pienākumu izpildītāja Jeļena Vediščeva, pamatojoties uz skolas Ētikas komisijas lēmumu, Rafaļskim jau izteikusi rakstisku piezīmi. Ņemot vērā, ka šobrīd nevar precīzi definēt lojalitāti pret valsti un vai Rafaļska izteikumi ir sasaistāmi ar viņa profesionālo darbību, skola ir izteikusi piezīmi, vadoties no darba pienākumiem un skolas iekšējās kārtības noteikumiem, kur rakstīts, ka pedagogs ar savu uzvedību nedrīkst aizskart skolas godu.
Gan metodiskās aptaujās, gan Ētikas komisijā ļoti daudzi pedagogi norādījuši, ka ar saviem izteikumiem Rafaļskis ir cēlis neslavu skolai, savam darba devējam, tāpēc pieņemts lēmums izteikt piezīmi, skaidroja Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis.
"Rafaļskis ir sapratis savas rīcības negatīvās sekas attiecībā pret skolu, un arī pārējie skolas kolēģi viņu nosoda, kas viņam ir daudz būtiskāk," sacīja Helmanis, atsaucoties uz skolas direktores teikto.
Savos paskaidrojumos skolas vadībai un Izglītības kvalitātes valsts dienestam Rafaļskis esot uzsvēris, ka nekad vārdu "Latvijas Republika" neesot domājis kā Latvijas valsti, bet viņa izteikumi vērtējami kā vēršanās pret valstisku institūtu, sistēmu. Krievu valodā vārds valsts tulkojams divējādi - "strana" un "gosudarstvo". Viņš izmantojis jēdzienu "gosudarstvo", kas apzīmē Latviju kā valstisku sistēmu, nevis tās pamatbūtību, skaidroja departamenta direktors, piebilstot, ka "tās lietas ir vērtējamas, tāpēc te ir daudz darba juristiem un daudz vietas interpretācijām."
Domnieks Elmārs Vēbers (V) norādīja, ka no paskaidrojuma saprotams, ka Rafaļskis domā tieši tā, kā runā, un viņš nav ne pārprasts, ne arī savu viedokli nav mainījis. "Būdams brīvs cilvēks, viņš savu viedokli var arī paust, tikai jautājums ir cits - vai šī diskusija neturpinās arī klasē un vai, pasniedzot mācību priekšmetu klasē, viņš arī tikpat brīvi šo savu viedokli pauž, diskutē un pārrunā ar skolēniem?" vaicāja deputāts. Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vietnieks Ivars Balamovskis noraidīja šādu iespēju, jo gan skolas, gan IKVD veiktajās aptaujās un intervijās šādi fakti neesot apstiprinājušies.
Savukārt Helmanis norādīja, ka Rafaļska nostāja nav nekāds jaunums un šis ir tikai kārtējais gadījums, kad viņš to apliecinājis publiski - līdzīgu nostāju skolotājs paudis vairāku gadu garumā, sevišķi aktīvi pirms četriem pieciem gadiem, kad aktīvi darbojās tā sauktajā "krievu skolu aizstāvības štābā".
Pēc pēdējiem notikumiem, kad Rafaļska uzskatiem pievērsta pastiprināta uzmanība, Rīgas 40.vidusskola pārskata un sakārto savus iekšējos normatīvos dokumentus, lai šos jautājumus atrunātu precīzāk. "Tas noteikti būs arī impulss departamentam attiecībā pret citām iestādēm, tajā skaitā varbūt iniciatīva šo lietu stingrāk kontrolēt likumos un citos normatīvos dokumentos," sacīja Balamovskis.
Turpmāku lēmumu pieņemšanai nepieciešams saņemt juristu skaidrojumu un ieteikumus, kā rīkoties. Jau ziņots, ka Rīgas 40.vidusskolas direktore septembra nogalē vērsusies pie juristiem pēc padoma, lai noskaidrotu, vai darba attiecību pārtraukšanai ar valstij nelojālo skolotāju ir kāds tiesisks pamats. Atbilde tiekot gaidīta likumā noteikto 30 dienu laikā.
Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (GKR) savukārt uzskata, ka par šīs problēmas risinājumu jādomā nevis pašvaldībai, bet valdībai. "Varam gribēt vienalga ko, bet, ja jautājums nonāktu līdz tiesai, Rafaļskis tajā neapšaubāmi vinnētu un skola samaksātu kompensāciju morālo kaitējumu. Ceturtdien bija pikets pie domes saistībā ar to, ka Rafaļski jāatlaiž no darba, bet dome nav tiešais Rafaļska darba devējs - tā ir skola, un tāpēc tikai skola to var izdarīt," sacīja Aldermane.
Deputāte norādīja, ka šajā situācijā būtu jāpārskata likumdošana, jo patlaban gan Darba likumu, gan Izglītības likumu iespējams "interpretēt pa labi un pa kreisi", taču tas ir jādara likumdevējam.
Aldermanei piekrita arī domnieks Jānis Šmits (GKR). "Viss pasākums šķiet pārāk politiska klaunāde, kas norāda tikai uz to, ka pie nesakārtotas likumdošanas var darīt ko grib, kā grib un kas grib. Gribētu minēt precedentu ar žurnālistu Kārli Streipu - sākot no astotās Saeimas, viņam vairākas reizes nedēļā bija atļauts gānīt visus pēc kārtas, neskatoties uz kritiku, ka tas neatbilst žurnālista ētikas principiem. Viņš no darba tika atlaists tikai tad, kad savā visatļautībā viņš jau atļāvās pateikt televīzijā kaut ko rupju. Tas ir jautājums par to, ka ir profesijas, piemēram, skolotāji, žurnālisti, karavīri, drošības dienestu pārstāvji, kur vārds "lojalitāte" tomēr rakstāms ar lielo burtu, un no viņiem ir jāprasa atbildība. Viņi nevar atļauties darīt to, ko var cits mirstīgais," uzskata Šmits.
Tā vietā, lai pārmestu domei, ka tā neko nedara Rafaļska lietas labā un ka tā pedagogu "piesedz", Šmits, uzskata, ka problēma ir likumdevējos. "Divos lasījumos desmit minūšu laikā var izgrozīt jebkurus likumus kaut vai šodienas sēdē. Kas traucē politiķim, kas atrodas pie varas, sakārtot likumdošanu? Tad arī būs miers, citādāk visi viens uz otru mētājas ar apvainojumiem," sacīja deputāts.
Arī domnieks Dainis Turlais (GKR) pauda pārliecību, ka situāciju atrisināt neļauj likumdošanas nepilnības. "Esmu ļoti daudz uzklausījis skolniekus, kas stāsta par vēstures skolotājiem, kas apzināti vai neapzināti stāsta tādas lietas, kas nekad vispār vēsturē nav notikušas. Ekonomikas skolotājs atnāk uz stundu un 40 minūtes vienkārši gāna valdību, ka tur visi ir duraki, ne to dara - tā ir ekonomikas stunda skolā. Ko tad darīt ar tādiem skolotājiem? Pieņemsim, ka anketējam skolēnus un noskaidrojam, ka skolotājs tiešām tā ir darījis. Ja rastos pilnīga pārliecība, ka kāds no skolotājiem neatbilst amatam un pieņemsim lēmumu atbrīvot šo skolotāju no darba, tālākais solis būs tiesa," uzsvēra Turlais.