Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

RD deputāti skeptiski par Ķīpsalas uzņēmēju vēlmi ielu un tilta būvniecībā ieguldīt 6,5 miljonus latu

Ķīpsalas uzņēmēji, kas apvienojušies uzņēmumā Ziemeļķīpsala, būtu gatavi tuvāko aptuveni piecu gadu laikā ieguldīt kopumā 6,5 miljonus latu inženierkomunikāciju, divu ielu un tilta pār Zunda kanālu būvniecībā, taču Rīgas domē uzņēmēju iniciatīva sastapusies ar deputātu skepsi un pretestību.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas sēdē otrdien skatīts uzņēmēju lūgums palīdzēt atrisināt īpašuma jautājumus - lai izstrādātajiem projektiem saņemtu būvvaldes akceptu, nepieciešams iegūt pašvaldības īpašumā vairākus zemesgabalus, kas atrodas ielu sarkanajās līnijās, bet vēl nav atsavināti un pieder privātīpašniekiem. Ziemeļķīpsalas valdes priekšsēdētājs Juris Dauburs sacīja, ka pēc būtības uzņēmēji visu jau ir izdarījuši - visas nepieciešamās vienošanās ar zemes īpašniekiem ir panāktas un kaimiņi bijuši ļoti pretimnākoši, jo uzņēmēju ieceres uzlabotu gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan celtu īpašumu vērtību. Domei atliek vien nokārtot formalitātes un atrast atbilstošus zemesgabalus īpašuma maiņai.

Kā ziņots, SIA Ziemeļķīpsala apņēmusies saviem spēkiem, piesaistot privātos līdzekļus, Ķīpsalas ziemeļu galā izbūvēt tiltu pār Zunda kanālu, kas savienos salas galu ar Daugavgrīvas ielu, pagarināt Tvaikoņu ielu no tilta līdz Matrožu ielai, kā arī rekonstruēt Matrožu un Ogļu ielu. Aptuvenās aplēses liecina, ka tilts pār Zunda kanālu izmaksātu 2,5 miljonus latu, ielu būvniecība divu kilometru garumā - ap 2 miljoniem latu, ūdensvads - ap pusmiljonu latu, kanalizācija - aptuveni 0,9 miljonus latu.

Uzņēmēji apvienojušies tādēļ, ka norādītajā teritorijā ir sarežģīta transporta plūsmas organizēšana, īpaši izbraucot no Ķīpsalas, un teritorijā trūkst arī nepieciešamo inženierkomunikāciju - ūdensvada, saimnieciskās un lietus kanalizācijas, trūkst elektrojaudu. Tā kā pašvaldība tuvāko gadu laikā neplāno pievērsties šīs teritorijas attīstībai, uzņēmēji sapratuši, ka atrodas bezizejā, un nolēmuši to paveikt paši. "Nav jau citu variantu," norādīja Dauburs.

Tomēr Rīgas domē šī iecere sastapusies ar ievērojamu skepsi. Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti otrdien vairāk nekā stundu iztaujāja projektu iniciatorus, mēģinot izdibināt to patiesos nolūkus. Piemēram, domnieks Jānis Mārtiņš Skuja ("Demokrātiskie patrioti") interesējās, vai Ziemeļķīpsala ir kas līdzīgs "žēlsirdīgo māsu biedrībai", neticību pauda arī deputāts Tālis Veismanis (V): "Tā nenotiek. Jūs tikai gribat tos īpašumus."

Dauburs skaidroja, ka Ziemeļķīpsalā dzīvojošajiem un strādājošajiem vienkārši nav citas izejas. Piemēram, SIA RBSSkals savai ēkai izbūvējis ūdensvadu un gāzes vadu savām vajadzībām, taču zemās kapacitātes dēļ tam nav iespējams veikt jaunus pieslēgumus, un tas nenodrošina apkaimes attīstību. Tā kā ielas ir šauras, visas komunikācijas ar atbilstošu kapacitāti ir jāizbūvē vienlaikus un jāsavieto ļoti akurāti, turklāt izbūvēt katram namam un jaunbūvei individuālu pieslēgumu būtu gan neefektīvi, gan ļoti dārgi.

"Tilts [pār Zunda kanālu] ir vajadzīgs kā ūdens. Paši ziniet - ja Ķīpsalā notiek kāda izstāde, iebraukt nav problēmu, bet, lai tiktu ārā, reizēm paiet līdz pat stundai," norādīja Dauburs.

Visasāko kritiku uzņēmēju iniciatīvai izteica deputāts Juris Viņķelis (V), pārmetot uzņēmējiem nemākulīgu projekta vadīšanu, "kaktu darījumus" un paužot aizdomas par blēdībām. Viņš uzsvēra, ka īpašuma jautājumi bija jārisina pirms jebkādiem plānošanas vai projektēšanas darbiem - tas, ka šis posms neapzināti vai apzināti ir izlaists, par uzņēmējiem neliecinot neko labu, tāpat kā tas, ka projekta izstrāde ilgusi jau piecus gadus.

Jau ziņots, ka tilta un inženierkomunikāciju projektus pēc uzņēmēju pasūtījuma AS Ceļuprojekts sāka izstrādāt jau 2008.gadā. Līdz 2009.gada beigām šis darbs bija pabeigts jau gandrīz 90% apmērā, taču to apturējusi Rīgas dome līdz brīdim, kamēr izpētītas Hanzas šķērsojuma trases izbūves iespējas. 2011.gada jūlijā pašvaldība akceptēja Hanzas šķērsojuma īsā tuneļa variantu, pēc kā Ziemeļķīpsala projektos veica atbilstošas korekcijas - patlaban tie ir tehniski sakārtoti un notiek saskaņošanas pašvaldības iestādēs. Uzņēmēji četru gadu laikā projektu virzībā ieguldījuši jau vairāk nekā 376 000 latu no privātajiem līdzekļiem.

Viņķelis pauda aizdomas, ka aiz šķietami labās iniciatīvas, iespējams, slēpjas vēlme pēc pāris gadiem izspiest no pašvaldības naudu šim projektiem. Proti, uzņēmēji panāks zemju atsavināšanu, sāks būvdarbus un pēc pāris gadiem vērsīsies pie domes, sakot, ka to pabeigšanai tomēr trūkst līdzekļu, un lūgs, lai to pabeidz pašvaldība. "Rīgas domei ir citas prioritātes un zemju fonds nav bezgalīgs," uzsvēra Viņķelis.

Viņķelis paziņoja, ka viņš nav gatavs šādu projekta gaitu atbalstīt, kamēr ar uzņēmējiem nav noslēgta vienošanās par konkrētām darbībām un termiņiem gan no domes puses, gan no uzņēmēju puses, lai vēlāk uzņēmēji nenāktu prasīt naudu no pašvaldības. "Nezinot, kam tas vajadzīgs, cik maksās un kad pabeigs, nedrīkstam kustēties uz priekšu. Vajag vienoties, uzlikt rāmi, kur virzāmies, citādi es neesmu gatavs to atbalstīt," paziņoja deputāts.

Dauburs savukārt norādīja, ka SIA Ziemeļķīpsala apvienojušies septiņi uzņēmēji, kuriem pa visiem kopā ieguldīt būvdarbos vienu miljonu latu gadā būtu pilnīgi iespējams. Viņš arī uzsvēra, ka primāri jautājums ir par inženierkomunikāciju - ūdensvada, kanalizācijas, elektrības kabeļu - izbūvi, un jautājumu par jaunbūvēto ielu segumu var risināt arī vēlāk. Kā apliecinājumu labajai gribai viņš minēja faktu, ka jau tagad projektā ir ieguldīti ap 400 000 latu, un neviens no uzņēmējiem to nedarītu, ja uzskatītu, ka tā būs zemē nomesta nauda.

Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks (SC) atzina, ka šī situācija ir neparasta, jo pašvaldība pirmo reizi saskaroties ar situāciju, kad jāatsavina tik liels skaits īpašumu teritorijā, kur būvdarbus neveic pašvaldība. Tāpat šī ir pirmā reize šajā domes sasaukumā, kad pašvaldībā pieteikta tik liela privātā iniciatīva.

Baraņņiks uzsvēra, ka Satiksmes un transporta lietu komitejas deputātiem nav jālemj par zemju atsavināšanu, bet gan jāvērtē projekta lietderība, tāpēc viņš aicināja atzīt, ka šāda īpašumu izmantošana ir lietderīga, un nolemt, ka komiteja neiebilst pret īpašumu atsavināšanu projekta vajadzībām.

Arī deputāte Irina Vinnika (GKR) uzsvēra, ka Rīgas dome šajā sarežģītajā projektā ir tikai viens posms. "Ja šajā depresīvajā teritorijā paredzēts normāls ceļš un tilts, mēs esam ieinteresēti, lai Rīgā kļūst arvien mazāk vietu, kas nav braucamas. Uzskatot, ka projekta rezultāts ir Rīgas ceļu tīkla daļa, es rosinu atbalstīt projekta turpināšanu," sacīja Vinnika. Vienlaikus arī viņa uzsvēra, ka Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti šajā gadījumā nav lēmēji - tiem vienīgi jāpasaka, ka projekts pilsētai ir vajadzīgs, un tālāk par īpašuma jautājumiem lems Rīgas domes Īpašuma departaments un Pilsētas īpašuma komitejas deputāti.

Komitejas sēdes noslēgumā koalīcijas deputātu vairākums nolēma atbalstīt Ziemeļķīpsalas uzņēmēju iniciatīvu. "Par" nobalsoja arī Skuja, izraisot opozīcijas kolēģu neizpratni - Vienotības deputāti balsojumā atturējās.

Dauburs pēc komitejas sēdes atzina, ka dažu deputātu attieksme viņu sarūgtinājusi, jo Rīgas dome pati Ziemeļķīpsalas attīstību neplāno, savukārt pašu uzņēmēju iniciatīva tiek kavēta. "Mūs čakarē jau piecus gadus," sacīja "Ziemeļķīpsalas" priekšstāvis, taču piebilda, ka uzņēmēji neplāno mest plinti krūmos arī tagad, kad sastapušies ar birokrātisko pretestību.

Kā ziņots, lai varētu saņemt būvatļauju, Ziemeļķīpsalai nepieciešama pašvaldības palīdzība īpašuma jautājumu sakārtošanā. Ņemot vērā, ka publiskai izmantošanai paredzētu pašvaldības ielu būvniecība nevar tikt realizēta uz privātpersonām piederošiem zemes gabaliem, projektu īstenošanai būs nepieciešams atsavināt zemesgabalu daļas Zunda krastmalas, Matrožu ielas, Ogļu ielas, Tvaikoņu ielas un tilta pāri Zunda kanālam sarkano līniju robežās.

Projektu īstenošanai nepieciešami īpašumi vai to daļas Ģipša ielā, Matrožu ielā, Roņsalas ielā, Loču ielā, Tvaikoņa ielā un Enkuru ielā, Balasta dambī, kā arī Daugavgrīvas ielā sarkano līniju robežās. Tā kā pašvaldībai tuvāko piecu gadu laikā nav plāna organizēt ielu vai tilta pār Zunda kanālu būvniecību, projektam nepieciešamās zemesgabalu daļas pašvaldības īpašumā iespējams iegūt vienīgi maiņas ceļā vai pieņemot kā dāvinājumu.

Vairums īpašnieku uzņēmēju centienus atbalsta un ir piekrituši īpašumu maiņai vai mazākus ceļa izbūvei paredzētos zemes gabalus nolēmuši pašvaldībai uzdāvināt, savukārt vienu Satiksmes ministrijai piederošu zemesgabalu Matrožu ielā 20 pašvaldībai būs jālūdz nodot lietošanā bez atlīdzības.

Tikai viena zemesgabala īpašnieki, divi Krievijas pilsoņi, atsavināšanai nepiekrīt un vēlas, lai pašvaldība atpērk Zunda kanāla būvniecībai nepieciešamo zemesgabalu 75 kvadrātmetru platībā Roņsalas ielā 1a. Dauburs gan piebilda, ka šajā gadījumā zemesgabalu var arī neatsavināt, jo nelielo zemes pleķīti šķērso tikai elektrības kabelis, kuru var izbūvēt arī bez īpašuma iegādāšanās.

Kā liecina Firmas.lv informācija, SIA Ziemeļķīpsala reģistrēta 2007.gadā un tā nodarbojas ar būvniecības projektu izstrādāšanu. Uzņēmuma valdē darbojas Andris Grasmanis, Ainars Uzkalns, Jūlija Lavrenova, bet valdes priekšsēdētājs ir Juris Dauburs.

Pēdējos trīs gadus uzņēmums strādājis ar zaudējumiem vidēji 32 400 latu gadā, 2009.gadā tas darbojies bez peļņas un bez zaudējumiem, 2008.gadā - ar 35 700 latu zaudējumiem, bet dibināšanas gadā - ar 17 600 latu zaudējumiem.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas