Tālāko noteiks tas, kuram no viņiem izdosies apvienot vairāk sabiedroto. Tikpat daudz var izšķirt Saskaņas centra (SC) izvēle, ar ko kopā iet — ar LPP/LC vai Jauno laiku (JL), kas ir Pilsoniskās savienības (PS) sabiedrotais. SC līderis Nils Ušakovs atšķirībā no A.Šlesera nav izrādījis tādus centienus iegūt Rīgas mēra amatu. Daudz pārliecinošāk gatavību vadīt Rīgu ir izteicis otrs SC mēra kandidāts — Sergejs Dolgopolovs. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka izredzes uzvarēt Rīgas domes vēlēšanās ir SC, panākumus paredz arī JL, LPP/LC. Cerības pārvarēt 5% ir arī PCTVL, PS, bet tā saucamajā riska zonā, kā to dēvē sociologi, ir pārējās latviskās partijas — TB/LNNK, Sabiedrība citai politikai, Tautas partija (TP), Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), LSDSP un _Visu Latvijai!_. Prognozes liecina, ka SC un PCTVL tomēr neiegūs 31 mandātu, lai izveidotu kreiso koalīciju. Būtiska nozīme būs ne tikai tam, kuras partijas iekļūs domē, bet arī ievēlēto deputātu sastāvam. SC līderis N.Ušakovs tiek uzlūkots kā JL sabiedrotais, bet S.Dolgopolovs kā partneris A.Šleseram, kurš, pēc neoficiālas informācijas, varētu vēlēties atšķelt daļu SC deputātu, kas pārstāvētu S.Dolgopolova vadīto Jauno centru. Nav pamata tam neticēt, ja 8.Saeimā A.Šlesers jau pārvilināja piecus deputātus no PCTVL un arī Rīgas domē līdzīgi ir dubultots LPP/LC frakcijas sastāvs. S.Dolgopolovs, lūgts to komentēt, atbildēja: "Šlesers kā tirgotājs droši vien sāks kaulēties. Lai mēģina." Viens no SC līderiem Jānis Urbanovičs jau ir paziņojis, ka SC frakcija pēc vēlēšanām paliks vienota. Pēc telekompānijas LNT rīkotās mēra kandidātu diskusijas, kurā dominēja A.Šlesers, vairāki eksperti atzina, ka pārliecinoši sevi tajā parādījis Jaunā laika pārstāvis Edgars Jaunups, kurš Dienai apstiprināja gatavību uzņemties arī domes vadību. Taču viņš neizslēdza diskusiju arī par citiem risinājumiem, ko varētu noteikt situācija pēc vēlēšanām. JL pieļauj iespēju, ka mēra amatā varētu atbalstīt arī Ģ.V.Kristovski, kura partijas biedrs Pēteris Viņķelis tādu variantu skaidro ar sabiedrības atbalstu — Latvijas faktu aptaujā latviešu vēlētāju vidū Ģ.V.Kristovskis ir vispopulārākais. "Kandidāta spējas un koalīcijas vairākuma atbalsts būs jāņem vērā," uzskata E.Jaunups. Viņš atzina, ka teorētiski partiju sarunās varot izskanēt arī norāde uz to, ka JL jau ir premjera amats. A.Šlesera izredzes kļūt par mēru noteiks SC izvēle, kā arī tas, kuras partijas būs iekļuvušas domē. Ja JL un PS kopā būs vairāk balsu nekā LPP/LC un par to sabiedroto kļūs SC, tad viņam nāktos pielikt lielākas pūles, lai apņemšanos vadīt Rīgu īstenotu. Dažuprāt, A.Šlesera pārāk lielais autoritārisms, aizēnojot visus citus, arī varētu kļūt par šķērsli, lai viņš kā domes priekšsēža kandidāts saņemtu plašu partneru atbalstu, lai arī Latvijas faktu aptaujā viņš ir populārākais mēra kandidāts. Pirms četriem gadiem Latvijas Pirmā partija ar cerību vadīt Rīgu gāja uz domes vēlēšanām toreizējā priekšsēža Jura Lujāna vadībā — viņš nolika mandātu dažus mēnešus pēc tam, kad par mēru tomēr nekļuva. A.Šlesera situācija būtu vienkāršāka, ja domē iekļūtu arī TP, kas, tāpat kā TB/LNNK un LSDSP, jau tagad sadarbojas domē ar LPP/LC. Šo partiju priekšvēlēšanu reklāmas ar apņemšanos darīt darbus, kurus tām jau bija iespējas paveikt šajā sasaukumā, vēlētājam, iespējams, rada iespaidu, ka tām nav nekāda sakara ar Rīgas domes darbu. Taču no redzamākajiem politiskajiem spēkiem vienīgi ZZS tagad nav pārstāvēta Rīgas domē. Tajā ir pat Ģ.V.Kristovska vadītās Pilsoniskās savienības kandidāti, kas pārbēguši no TB/LNNK un JL. Jāņem arī vērā, ka partijas, kas pārvarēs 5% barjeru, nebūs domē pārstāvētas tikai ar vienu deputātu. Tātad LPP/LC frakcijā nebūs tikai viena A.Šlesera, bet, visticamāk, — arī Andris Ameriks, kurš vairākus sasaukumus bijis atbildīgos amatos domē, tagadējais vicemērs Almers Ludviks, kā arī bijušais mērs Gundars Bojārs, kurš sociāldemokrātus nomainīja pret LPP/LC. Viņi atšķirībā no A.Šlesera jau ir strādājuši domē. Šajā sasaukumā domi vadīja no Jaunā laika ievēlētais Aivars Aksenoks un tēvzemietis Jānis Birks, kuri abi tagad kandidē TB/LNNK sarakstā.
(precizēta 3. rindkopa)